proces aizgāja, tagad tik mazas veiksmes jautājums.
ego + mammas stiprais plecs [naudas maks]. Sajūtas ir dažādas, no vienas puses nedaudz netīra, jo bezpalīdzīgo mani, glābj mamma. Netīra, jo viņa atsakās no kaut kā manis dēļ [protams viņa to noliedz,sakot, ka šā vai tā ar to viņai nekas nesanāks]. No otras puses es apzinos, ka tā ir vērtība un būs vērtība arī pēc gadiem 5. Cena ir izdevība, ko neizmantojot es pie tā netikšu tuvākājā laikā pa visam noteikti.
Teorētiski tas ir pamats, iespēja augt kvalitātē, kas atkal var atvērt durvis uz iespējām un tie pārsimts lati var atripot 5x [var arī neatripot] .
Protams solos un apzinost to vēlāk atdot mammai atpakaļ, ne tikai naudas izteiksmē, bet savādā sajūta nepazūd.
tad nu plosās manī iekšienbē.. jā,nē , jā, nē..
nedaudz neerti, bet tik traki gribas..
bezpalīdzīgs kucēns.