Godīgi sakot bija tuč kauns mājās iet.
drēbes [kā jau darba] nošmulētas
riķeles ar pelēkas.
Mati [no ķiveres] izpūruši [+ vel nejēgā pārauguši][vajadzētu laikam beidzto tos tuč apgriest]

em nu jā, soļoju un ļoti cerēju , ka nebūst tāda cūcība, ka es satieku kādu. Jo jutos kā purva briesmonīts.
Gāju pat tuč ar līkumu , lai izvairītos no publiskākām vietām..
Gāju un domāju, ka te ar melnu muti slēpjos no pasaules, bet te augstu paceltu galvu eju pa lielpilsētu :)
Un atcerējos stāstu no Nokia snow pasākuma Uzvaras parkā, kā stāstija somu[ja nekļūdos] braucējs, ka šis nesezonā strādājot ogļu raktuvēs, sapelna lielo $$ un tad brauc uz sačiem un dara to kas šim patīk, bet to otru pusi jau neviens neredz]
Bet šodien uhu, nu es zinu kā tiek savienoti 6/10 kV kabeļi ar papīra apvalku un ar/bez ekrāna :D..

Jā, atkal jau sirdi plosoši skatos uz to draņķa Ipod, tuč jau gandrīz attiecos no zibenes, bet nea, tādu muļķību es nedarīšu .Bet zinu I pods neliks mieru tik ilgi, kamēs šis nebūs kabatā,. [būs]

Jā nu tas nu bij tas ko gribējās izstāstīt kādām, bet neviena nav pa rokai ,rakstu , kā tas notiek vienmēr.

:)