šī teorija nolaidās pār mani pirms kādiem pāris gadiem un liekas, ka nekur tā viss neliksies.

jā, dzīvesprieks zūd uz kādu brīdi, bet... kaut kā viss pāriet... ar laiku un reizēm arī bez.

es no tādas pastāvīgas šīs teorijas apdomāšanas laikam novērsos tikai tad, kad kāds liels un reāls fakts uzgāzās virsū un man nebija kur dēties... un tā līdz nākamajam priekam un aiznākamajai bēdai...