Bija tik ļoti savādi sadzirdēt no cita cilvēka paša slēptākās domas un sajūtas. Likās, ka runāju es pats.
jau desmit minūtes sēžu nekustīgs pie monitora, ir tāds bezspēcīgs miers

Es tiešām patiesi bieži jūtos viens, bet kads šodien teica, ka neesmu es viens, vienkārši daži klusē.
kapēc klusēt ?


Mani te lasa tik daudz, tuč varāk par pussimtu [atklātie ] un + vel nezināmie.
kapēc gan lasa ? Ko jūs te ieraugat? Bildes ? Ko jūs tajos kadros redzat ? vai redzat manas domas un sāpes. Viņos visos kaut kas slēpjas, bet to tak nevar ieraudzīt.
nevar ..
vai var ?

Gribas izlīst no sevis laukā , un paskatīties no malas, kā uz citu sevi , kā uz citu citu .
Tu esi lielā tīmeklī, es esmu lielā tīmeklī, ar tevi te nau nekādās daļas, bet tik sapinies viens.

es sevi spēju tik ļoti emocijonāli ietekmēt,emocijas sprāgst.
Tam nav vārdu varas, tām nav dzirdēt.

Pietiks te smieties par pasaules [savas] bēdām, jo pamatojuma tam nav., ir tikai aizspiests deguns un spiedoša galva.