Es sāku just to ,ka mainos. Sākot jau ar to ka pedējā laika ir pazudusi velme klausities ko smagu/drumu kā piemeram korn, System of a down[lai gan tiko sagribejas tieši viņus] un vēl visu to drūmo mūziku..vairs kaut kaa nevelk tas trakais un drumais metal, newmetal utt.. , . Pēdēja laika es spiežu uz ko mierīgāku un pozitīvaku. Un redzu kā tas mani ir iespaidojis...Pēdēja laika aizraujos ar foto, dabu....un ar vien katru dienu iešaujas prata doma par to ka vajadzētu palasīt kādu grāmatu , iespējams ka aprobežošos tik ar vienu grāmatu un tā velme pazudīs tik pat pēkšņi kā uzradās, bet nu šodien pie manis atpeldēja Antuans de Sent-Ekziperī "Mazais princis" . Pēdējā laika ir arī zudusi kāre pēc alhohola un piedzeršanas + vēl tie visi ierobežojumi ,kas to arī liedz darīt [veselības dēļ]...nezinu , varbūt kļusti savādāks vai tas ir tik mirkļa vājums...