Arvien biežāk aizdomājos par visādām lietām.
Esmu secinājis, ka negribu būt nekāds padibenis.
Gribu iet ar paceltu galvu.
Tā ir sanācis , ka mācos ne visai prestižā mācību iestādē, man vismaz tā šķiet.
Izglītības līmenis ir zems , vismaz humanitārajos priekšmetos, cik nu tie ir. Arī matemātikā nav nekas dižs.Vienīgi visi mani specjālie priekšmeti ir līmenī, lai gan nē, ir arī izņēmumi.
Kopš 9 klases es esmu pamatīgi izlaidies. Nav vairs mājas darbu. Kaut kas jāpamācas ir tikai uz kādu no retajiem elektrotehnikas kontroldarbiem, tik tā mācīšanās izpaužas pa ceļam trolejbusā no rīta vai tur pat skolā . Un man priekš 6-8 parasti pietiek, atkarībā no skolotāja un priekšmeta.Bet pat šeit ir nesekmīgo un parādnieku , lai gan ko tur brīnīties, te tak lielākā daļa mācās tādi , kas nekur nav tikuši.
Līdz ar to man bieži rodas sajūta, ka degradējos. Es tak biju pieradis mācīties, pildīt uzdoto. Bieži pat līdz vēlai nakti. Bet tagad , tagad ir nekas. Traki ir tas, ka šogad ir jāraksta 12.kl. valsts eksāmeni Latviešu un angļu valodās + matemātīkā. Es galīgi nejūtos tam gatavs. Viss trakāk jau būs ar to matemātiku , Angļu valodu iešu mācīties uz kursiem ,latviešu valodu vēl kaut kā. Matemātika mums notiek tikai hmzz, 1-2 nedēļā un man negribas ticēt, ka parastās vidusskolās māca tik maz.+ 4 mēneši no ši mācību gada ir prakse uzņēmumā. Labi, ko tur par to .

Tagad gribas kaut ko vairāk darīt.Gribas dzīvot laika trūkumā. Gribās darbotis. Labi, no rītdienas sākas Angļu valodas kursi , bet tas ir tikai 90 min 3dienas vakars un 5dienas vēlāks vakars. Pa vidu vēl it kā ir fotostudija, bet nu tur ir salīdzinoši brīvais apmeklējums.

Gribas darbu , bet pēc mēneša jau jāiet praksē., neder.
Jāmeklē kādi foto projekti, .. foto iespējas.


//
Uzrakstītais skan savadāk, nekā domas manā galvā.