,,.
Laiks.
Kapēc tu man dāvāji laiku?
Un pie tam tik īsu.
Piecpadsmit sekundes.
Tie varēja būt gadi.
Mēneši.
Stundas.
Dienas.
Nespēlējies ar laiku.
Nedāvā to.
Tev pašam to vajadzēja.
Bet tu dāvāji man to.
Krīt sekundes tavā dāvātā laikā.
Sakrīt un atkal krīt no jauna.
Un nu man vairs nav ko iegūt
un nav ko ņemt,
Jo viss ko tu spēji man dāvāt
bija laiks.
Un nu man atliek skatīties kā tas skrien un bēg,
Bet atpakaļ nenāk.
Izbirst un sākas no jauna.
Laiks.
Kādēļ gan dāvāji man to?
Laiks, ko vajadzēja tev pašam
Nu tagad lēni krīt manā saujā.