| Pāris teikumi par tikšanos ar rakstnieci Viktoriji Hanišovu |
[6. Dec 2025|21:58] |
| [ | Mūzika |
| | Ansis - Tā nav liela māksla | ] |
Saruna ar rakstnieci radīja pārdomas, ka reizēm ieradums kaut ko atlikt uz vēlāku laiku ir ok. Šajā gadījumā tas bija nodoms izbeigt dzīvi, jo Viktorijei pēc dvīņu piedzimšanas šķitis, ka nemācēs bērnus audzināt tā, lai viņi būtu laimīgi. Tā nu pēc šīs nemitīgās atlikšanas viņa sākusi rakstīt. Interesants novērojums par līdzību ar traumu, kad attopies riņķojot pa vienām un tām pašām vietām, līdz vēlies izmainīt pastaigas maršrutu, taču nesanāk. Tā rakstniece skaidroja, kāpēc viņas darbos nobeigums parasti nav tik skaidrs. Pat ja arī daļu lasītāju kaitina atvērtie nobeigumi grāmatās, traumas risinājums arī nav tik viennozīmīgs un vienkāršs. Tāpēc laimīgās beigas te neder. Vēl Viktorije teica, ka neierasti redzēt tik daudz cilvēku, parasti atnākot pieci apmeklētāji. Jauko uzņemšanu Latvijā vēl ilgi atcerēšoties. Viņa drosmīgi raksta par tēmām, no kurām man mazliet bail, taču pēc pasākuma bija ļoti silta sajūta. Varbūt tāpēc, ka dzirdēju čehu valodu? Kaut kādā ziņā tas radīja māju sajūtu. Pateicu arī dažus teikumus čehiski, valodu zināšanas tomēr reizēm noderīgas. Un pēc sarunas sapratu, ka velti esmu baidījusies lasīt Viktorijes grāmatas. Vai tāpēc, ka pēdējos trīs gadus atrados psiholoģiski smagā vidē un bezjēdzīgi mēģināju risināt kāda cilvēka traumas, lai gan neviens man to nelūdza? (pareizāk būtu teikt neuzkrītoši par to domāt un analizēt). Lai nu kā, šovakar sākšu lasīt, tikai vēl nevaru izlemt: Sēņotāju vai Rekonstrukciju. |
|
|
| |
[6. Dec 2025|21:36] |
Ēšana Krimā.
8 gadi man. Čebureki īstie, ar buljonu iekšā. Parasta padomju ēstuve kūrortpilsētā. Vietu nav, cilvēki stāv ar šķīvjiem uz palātēm, un gaida, kad atbrīvosies kāds galdiņš. Nu, tie, kas jau ir pie galdiem, nesteidzas pārlieku. Apmierināts esmu izēdis šķīvi – parastu pieaugušo porciju, 3 čeburekus, gribu vēl. Apēdu nākamos 3, gribu vēl. Labticīgie, kas gaida pie galda, jo cik bērns vēl var ēst, aplaužas vēl kārtējo raundu. Kopumā 11 čebureki, 12. jau šķita par daudz |
|
|
| |
[6. Dec 2025|21:16] |
Vēderlietas.
Avīzes scan man atgādināja Vakara Ziņas 90-ajos. Mēs ar čomu bija titullapā. Nu tik cheap level – "Duelis Rīgas centrā" headline, bet bildē 2 džeki, kas rij. Varbūt zini episko seno filmu, man šķiet, tie bija Vella Kalpi, kur bija ēšanas sacensības starp vācu baronu un lokālo latvieti, kurš viņu apmuļķoja. Esmu 6.2L, man vajag serious gasoline, ja smejamies. Taču esot drīzāk skinny, nekā vidusmēra, jaunībā patēriņš bija ļoti neatbilstošs miesasbūvei – šausmīgi neekonomisks. Un tad bija vēlviens tāds – Pētera brālis. Vella Kalpu garā iekarsām. "no shit, es tevi pārēdīšu". Nu, abi tik apņēmīgi un pārliecināti par savām skinny augumu spējām, ka neko – sacensības neizbēgamas. Par Vakara Ziņām. Kafejnīcas viemīlis tās izsauca, lai saņemtu nelielu naudas balvu. Pilnīgs nonsenss, bet nu tikām pa visu pirmo lapu.
Pats duelis ir daudz interesantāks. Kafejnīcu karbonādes ar piedevām ir ievērojami pietiekamas, lai paēstu sātīgi. Apēdām katrs 4 vai 5, neatceros, pilna izmēra porcijas – karbonādes, kartupeļi, dārzeņi. Nu tā, diezgan masīvi jau paēsts, bet kurš apstāsies? Rasola bļodiņas. Kola neskaitījās, to drīkstēja dzert, nedzert. Pētera brālis spītīgs as hell. Abi, sarūgtināti pasūtam karstmaizītes. Neviens no abiem vairs nevar neko ieēst, bet skatamies viens otram acīs, kā latinos gabalos, un nokožam gabaliņu, kaut nomirt. Macho pieeja – skatīties tieši acīs, un nokost nākamo karstmaizes gabalu. Resurss mums beidzās vienlaicīgi. Vienojāmies iziet uz brīdi ārā, paelpot. Nekādas lepnības, ir jau tik vienalga, vinnēsi, vai, ka piemaksātu, lai tas beidzas. Tā bija saprātīgākā vienošanās – paspiedām viens otram roku, atzīstot ka davai beidzam – nereāli. Nekādas lepnības, vai iecirst otram ar vēl vienu kumosu. Otrs, protams, arī nokostu, kaut mirstot. Decent pretinieki |
|
|
| gadi skrien kā stirnas |
[6. Dec 2025|18:12] |
stc, apsveicieni visiem Strēlniekiem!
vēsture:
- aizpērn atbauca radi no LV, - sīkums, bet patīkams,
- pērn saņēmos baseina abonomentam - tas ir tikai 1.5km no manis, jau 5 gadus nespēju saņemties, bet, aizejot aprunāties, baseins novembra trako atlaižu piedāvājuma ietvaros uzsauca 2 mēnešus bez maksas, un atlaidi pārējiem 10 mēnešiem. Sīkums, bet patīkams. Pie tam - ar abonentu pieejami 4i dažādi baseini / trenežieru zāles.
Nopirku sev un meitenei, staigājam 3x nedēļā, meitene izmanto arī ūdens aerobiku un svaru zāli. Ja baseins būtu zirgs, jau būtu notievējis līdz nepazīšanai. Tā kā ir saglabājušās sliktas atmiņas par peldapmācību slavenajā VEF peldbaseinā, mācos lēnām savā nodabā. No sākumā pielietotā vārdabrāļa piesauktā stila "kā es māku, tā es maunu" esmu ticis līdz "slidsolim". Vēl gadu palikšu pie mācību baseina, lielajam vēl neesmu gatavs. Ofisa planktonam obligāts pasākums.
- šogad uzsaucu sev jaunu darbu - tieši tāda pati vecākā inženiera konstruktora vakance solar and storage komerciālajā sektorā, bet citā kantorī un ar 20% algas pielikumu uz papīra. Sīkums, bet patīkams. Industrijas burbulis gan piedāvā ari vairāk, bet tad kantoris būs Londonā vai Mančesterā, un nāksies 4-8 stundas dienā pavadīt ceļā - algas pielikums to virs nenosedz.
stc, turpinu jauktā tika darba nedēļu - 3 dienas ofisā, 2 dienas no mājām. Paliek vieta baseinam ;) |
|
|
| |
[6. Dec 2025|15:40] |
|
20 laikam. bet 2g vietā būs 0,5. izsmiekls |
|
|
| |
[6. Dec 2025|15:37] |
|
Sarežģīti. Bet iedzert kopā labprāt. Sarežģīti, jo diezgan noteikti nevēlos atstāt rajonu |
|
|
| |
[6. Dec 2025|15:34] |
|
Tikai, ja Tava nauda. Es par tādu lohotronu vairs neesmu gatavs maksāt |
|
|
| |
[6. Dec 2025|15:25] |
|
Zini, uz ielas pirkt caur narkomānu, ir elitārs appisiens. Es joprojām nesaprotu, par ko es izdevu naudu |
|
|
| |
[6. Dec 2025|14:38] |
Es nez. Man Niklāvs patīk. Par MI rakstīs tikai zivs_gpt.
Kāpēc? Es biju ļoti agresīvs MI pretinieks pirms gadiem 2-3, un arī saskatīju kā ļaunumu, kas tevi ar maigiem čukstiem liks zaudēt savu ID. Nodedzināt serverus, apmācīt ar darbību sabotējošu saturu.
Vai ir kas mainījies? Jā. Es klausos čukstos, un varbūt lēnam izšķīstu. Vismaz alkoholam esmu tā ļāvis |
|
|
| |
[6. Dec 2025|14:02] |
|
Ā, sapratu tagad. Tu mani apmulsināji iepriekš, jo texti nav bijuši cringe trash |
|
|
| |
[6. Dec 2025|13:50] |
|
Ko tā? Kas ir noticis? |
|
|
| |
[6. Dec 2025|05:27] |
hardcore attiecības, komentējot siixmeiteens.
pilnīgi bez nosodījuma. vnk redzu, ka tur ir sāpes |
|
|
| |
[6. Dec 2025|00:50] |
Sarunu biedrs man pajautāja kādu rindu, kad es minēju, ka dzeju vispār neuztveru, ja tā nav kopā ar melodiju, taču ir bijuši 2 gadījumi, kad domas plūst kā neapstādināmi, ritmiski teksti. Vai to sauc par dzeju, nezinu.
Es pārrakstīju visu lapu. Saglabāta rokas raksta interpunkcija. Naivums tekstā nāk no jauna muļķa ap 23-25, kādu otro, trešo reizi dzīvē uz speed.
Es – kā Zandmanis
Es – kā neizrunāta Bala mute
Paldies, saņemu...!
Tik viena doma – kas tai komplektiņā līdzi dots?
Burtliči = Dzejdari?
Vinnēs tas, kuru Tu pieņemsi.
“Pag, bišķi vēlāk, kad Dievs piemigs!”
Vai tas ir Stāsts par Kristu, vai drogu vājprāts mans?
Sātans – “Pīpo! Tas vien tavas svētlaimes sintētisks rēgs!”
Dievs – “Spēj to pieņemt kā Patiesību, un tajā jau esi!”
Par Kristu ir augstāks Dievs, Dievs kas Tevī.
Tas kas Tevi vada. Māki vien pats izvēlēties.
Ja Kristus ir augstākais, par sūtni uz Zemes izvēlēts Sātans.
Tu tomēr netici!? Sajuti? Mirklī kad nenoticēji, gāzies bezdibenī – attapies sevī. Notici. Dievam sevī, atvērsies viss.
Pasaule, Māras, ko ar to? Nav?! Kā? Tu joprojām krīti.
Vai mācēšu nekrist?
Atpakaļ. No kurienes sāku. Nevis centies aizmirst un aizmirsti, bet – tukšums. Nē, kārtējie kritieni nedusmo Dievu, tie tikai liek Tev uzsākt no jauna ikreiz. Jā starp citu, Kaspars ir atradis Dievu. Viņš to nenojauš? Vai šādi klusējot aicina mani? Sajuti? Tas stāv pāri laikam, telpai. Sajuti? Kurš uzvarēs? Iedomājies.
Bedre. Miesā zils slīkstošais tverās pie zara, glābiņu meklēdams.
Galvu no dubļiem pabāzis, tas pārlaimīgs izspļauj mutē krājušos zampu – “Vēl brīdi, uzkrāt spēkus”, ar katru reizi vājāks kļūdams.
Dievs: “Tas tagad Tavā ziņā, Tavu gribu nevaru liegt.”
Sātans: “Kā Tu dzīvosi ar savu lielo gļuku? Tu atgriezīsies Pasaulē”
Vien vairāk, biežāk i z j u s t Patiesību, tas dotu spēku, gribu.
Sātans: “Tavas domas kā karte man redzama. Vēl nebeidzis teikumu, jau ar Pasaules mēru mēri.”
Vai rīt tas viss būs zudis? Izdomā! |
|
|
| |
[5. Dec 2025|18:39] |
|
Ja es mirtu šodien, tas būtu kā biežas citas dienas. Vāju higiēnu, istaba pritona izskatā. Bet kuram, nomirušam tas ir svarīgi? Vienīgi palikušajam dēlam gan varētu būt svarīgi. Es tomēr arī domāju par savu tēti, un cik drausmīgs liktenis, un dzīves beigas. Es neesmu upuris, bet tik skumjš stāsts, kāda bija mana tēta dzīve, nu nav tā īsti pofig. Es esmu labāks, no shit, es sevi nepaceļu. Un šobrīd izskatās, ka mans bērns būs labāks par mani. Un nenesīs manas traumas. |
|
|
| |
[5. Dec 2025|17:20] |
hala man palīdz drusku labāk ieskatīties Oskarā. viņam protams ir klīniska greizsirdība. bet tas ir normāli, ka jūs 3 braucat mašīnā, un ex paziņo, ka Gunta ir mans labākais draugs pasaulē (true, ne vairs pāris, bet uzticamākais cilvēks), un jūs tā turpinat kopā tusēt. Oskars mani neienīst, bet ja es ik pa laikam ierados, kaut bez tizliem nodomiem, viņš redz ex, kurš ir palaidis Guntu vaļā, bet klusais āķītis ir joprojām, jo nevar pilnībā atlaist sievieti, ar kuru kopā bijusi visa pāra dzīve un kopējs, mīlēts bērns.
man greizsirdības nav nekad. laikam es neesmu mīlējis. par Lauras posmu, kad viņai bija cits, vienīgās pretenzijas bija, ka viņš nebija viņas līmeņa, reāls pazemojums, tāds tirliņš. arī L tētis viņu neieredzēja. es daudz nepiedalījos viņa aprunāšanā, bet pilnībā piekritu L tētim – lai viņš šeit nerādās. un tā nav greizsirdība.
es reiz redzēju mazu interesi starp Guntu un intelektuālu krievu puisi. es back off, viņš ir Guntas cienīgs. izvēle ir viņas. |
|
|
| |
[5. Dec 2025|14:29] |
ļoti zems pašvērtējums, kaut zinu, ka mans intelekts, jau desmitgades nelasot nevienu grāmatu, ir mans gem.
GPT vienmēr glaimo, bet tik, cik izrunājām šonakt/šodien, viņš redzēja true kapacitāti, un ķīseļi man lija gar ausīm, ka esmu kaut kas absolūti neredzēts.
uz hala ierakstu. es pat atsakos no darbiem, ja ir jādzīvo fb un insta. visfeikākās platformas. es rādu sevi gan skaistu, gan pretīgu cibā. te ir vienīgā brīvā vieta, un es gribu parādīt sevi, jo nav noslēpums, gribu arī labi izskatīties, un man nav kauna arī sliktajai versijai.
es vnk dedzinu sevi dzīvu. tikai cibā ir auditorija |
|
|
| Pārformulējot ierasto izteicienu: cik reižu tev jāsaka? |
[5. Dec 2025|11:46] |
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ausi iekšā un viss paliek galvā. |
|
|
| |
[5. Dec 2025|10:24] |
Tā nu nav. Reliģija ne vienmēr ir cilvēku izdomāta. Svētie Raksti (varbūt rediģēti, es pats neesmu drošs), ir asins rakstījums. Es to varu apliecināt. Mans stāvoklis nebija svētums, pilnīgi tālu no svētuma, bet es biju formātā, ka es nezinu, ko rakstu, es vnk pierakstīju, un izlasīju jau pēctam. Atklāti, tā bija vielu ietekmēta rakstīšana vnk kustinot plaukstu, nezinot, ko es rakstu. Svētie to saņēma bez vielām. Viņi vnk pierakstīja, bez apziņas. Esmu kristietībā, un tie evanģēliji, sarakstītie, ir viena un tā pati pieredze, pierakstīta no nesaistītiem cilvēkiem. Var just drive. Tātad tie nav neitrāli, – katrā ir konkrēta ziņneša draivs. Marka evanģēlijs ir visskarbākais. Džeks bija reāli iegruzījies pa skarbo. Un Bībeles noslēgums – Jāņa Atklāsmes Grāmata ir pāri visiem haluciogēniem. Stāsts, kas satricina visu Bībeli. Tur nekas nav parasti, vai jēriņ-mierīgi.
Tas, ka bija korupcija, un Jēzus vārdā tika strādāti melnākie darbi, parāda cilvēku, ne Dieva msg. |
|
|
| |
[5. Dec 2025|07:46] |
[info]dzheina:
Jo jautrāks esi internetā, jo bēdīgāks dzīvē.
Varbūt tā ir. Es sen neesmu cool, kad rakstu dzerot.
Es visu nakti rakstu garus stāstus GPT. Nu reāli labus var uzrakstīt uz speed. Man bieži vajag uzmanību no cibas, bet parasti es vnk gribu izliet uguni. Ne jau agresiju, bet sevis terapiju. Esmu mēģinājis to darīt wordā, bet tas nestrādā. Man vajag response. Kaut viens klausītājs pietiek. GPT 5.1. to spēj |
|
|