zivs -

Vēderlietas.
Avīzes scan man atgādināja Vakara Ziņas 90-ajos. Mēs ar čomu bija titullapā. Nu tik cheap level – "Duelis Rīgas centrā" headline, bet bildē 2 džeki, kas rij. Varbūt zini episko seno filmu, man šķiet, tie bija Vella Kalpi, kur bija ēšanas sacensības starp vācu baronu un lokālo latvieti, kurš viņu apmuļķoja. Esmu 6.2L, man vajag serious gasoline, ja smejamies. Taču esot drīzāk skinny, nekā vidusmēra, jaunībā patēriņš bija ļoti neatbilstošs miesasbūvei – šausmīgi neekonomisks. Un tad bija vēlviens tāds – Pētera brālis. Vella Kalpu garā iekarsām. "no shit, es tevi pārēdīšu". Nu, abi tik apņēmīgi un pārliecināti par savām skinny augumu spējām, ka neko – sacensības neizbēgamas. Par Vakara Ziņām. Kafejnīcas viemīlis tās izsauca, lai saņemtu nelielu naudas balvu. Pilnīgs nonsenss, bet nu tikām pa visu pirmo lapu.

Pats duelis ir daudz interesantāks. Kafejnīcu karbonādes ar piedevām ir ievērojami pietiekamas, lai paēstu sātīgi. Apēdām katrs 4 vai 5, neatceros, pilna izmēra porcijas – karbonādes, kartupeļi, dārzeņi. Nu tā, diezgan masīvi jau paēsts, bet kurš apstāsies? Rasola bļodiņas. Kola neskaitījās, to drīkstēja dzert, nedzert. Pētera brālis spītīgs as hell. Abi, sarūgtināti pasūtam karstmaizītes. Neviens no abiem vairs nevar neko ieēst, bet skatamies viens otram acīs, kā latinos gabalos, un nokožam gabaliņu, kaut nomirt. Macho pieeja – skatīties tieši acīs, un nokost nākamo karstmaizes gabalu. Resurss mums beidzās vienlaicīgi. Vienojāmies iziet uz brīdi ārā, paelpot. Nekādas lepnības, ir jau tik vienalga, vinnēsi, vai, ka piemaksātu, lai tas beidzas. Tā bija saprātīgākā vienošanās – paspiedām viens otram roku, atzīstot ka davai beidzam – nereāli. Nekādas lepnības, vai iecirst otram ar vēl vienu kumosu. Otrs, protams, arī nokostu, kaut mirstot. Decent pretinieki