| pēc sarunas ar 15gadīgo |
[27. Okt 2026|21:04] |
'es nekad nevēlēšos savus bērnus, jo nevēlos nevienu ienest šajā šausmīgajā pasaulē, kurā ir kari un klimata pārmaiņas.'
precīzi nezinu, ko es par šo tēmu domāju 15 gados, iespējams, ka man bija kāda cita 'nevēlos bērnus' versija. tomēr, cik atceros, es vispār nedomāju par bērniem, neko neplānoju. vienīgais, kad bērns pieteicās, zināju, ka nevēlos šo būtni nogalināt.
iespējams, ka nav lielas jēgas runāt par šo šajā vecumā, jo cilvēkam domas vēl mainīsies neskaitāmas reizes un nevar vienmēr zināt, kas notiks, kad pats atradīsies attiecīgajā situācijā.
nevēlēties bērnus - legit. reasons tho: šausmīgā pasaule. to bieži var dzirdēt. mēs vēsturiski dzīvojam laikā, ko teju vai nevar salīdzināt ar mūsu priekšgājējiem, kuriem burtiski krita uz galvas bumbas, kuriem nebija, ko ēst vai kuri mira no mēra vai masveidā dzemdībās. šis ir, vēsturiskā un ģeogrāfiskā šķērszgriezumā raugoties, ļoti komfortabls periods un vieta.
klimata pārmaiņas - es, protams, nezinu, kas ar pasauli notiks. visos laikos, šķiet, ir prognozētas visādas katastrofas un ir bijušas tādas, kas ir notikušas un ir bijušas tādas kā, piem, pasaules gals, kas nav. zeme nepastāvēs mūžīgi, jā. var notikt sliktas lietas - jā. vai tas ir iemesls, lai teiktu, ka jaunām dzīvībām nevajag rasties uz zemes? es domāju, ka ne.
kā jau teicu - nevēlēties bērnus ir ok, bet mindsets, ka šī izvēle ir altruisma un pasaules glābšanas vadīta - ne. pusaudžiem tas ir piedodams, bet, kad redzu to no pieaugšiem cilvēkiem..nope, u are not saving the world, buddy, just your own ass. |
|
|
| Comments: |
Lol, the thing about this ir ka var neveeleeties un veeleeties reizee, vai arii neveeleeties, bet tikuntaa to izdariit when in love and when being an irrational all too human human, and once kids are there the world is still horrific and you still love them desperately.
So jaa i think beerni izkonkuree logjiku.
jā, arī tas. un nekad nav 'perfekts laiks' - ok, varbūt kādam ir, un man prieks par viņiem, bet man tāds nav bijis. arī kad paliku stāvoklī, biju vissliktākajā situācijā kādā vispār dzīvē līdz šim bija gadījies būt.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/171057/12834) | | From: | zivs |
| Date: | 27. Oktobris 2026 - 23:24 |
|---|
| | | (Link) |
|
Man tā bija kādā 21, un vēl nedaudz vēlāk, kad sāku vilkt ganju, un ar to aizsākās filozofija. ievilkt bērnu šajā ciešanu pasaulē...
right... jo te viss ir tik slikts un šausmīgs un nav iespējams piedzīvot nekādu laimi...
varbūt tāpēc ir labi, ka mums ir visādas grāmatas par distopiju un drausmīgiem režīmiem un katastrofām, kad mēs varam vismaz iegūt plašāku skatpunktu. [es zinu, ka mums arī ir piemēri ne tikai no daiļliteratūras, bet reālas dzīves ar reālām šausmām, bet par to negribas rakstīt, ka 'labi, ka mums ir šādi piemēri']
/mēs vēsturiski dzīvojam laikā, ko teju vai nevar salīdzināt ar mūsu priekšgājējiem, kuriem burtiski krita uz galvas bumbas, kuriem nebija, ko ēst vai kuri mira no mēra vai masveidā dzemdībās. šis ir, vēsturiskā un ģeogrāfiskā šķērszgriezumā raugoties, ļoti komfortabls periods un vieta. /
Šī lieta tiešām daudziem nepielec
varbūt cilvēki gaida, kad vispār nekas slikts nenotiks nekur... good luck with that
Nebūs. Paradīzes un nirvānas ir neiespējami stāvokļi.
varbūt dziļā meditācijā kā mūkam, jā, bet, kad jauna dzīvība ienāk pasaulē, šajā pasaulē ir gan yin, gan yang
Dziļā meditācija arī strādās tikai līdz momentam kad barības vielas organismā izbeigsies.
:D nujā, un vakuumā arī nez vai izdotos
Man šķiet, ka varbūt arī labi, ka tā. Mindsets un kultūra kaut kādā veidā vismaz daļēji nododas no paaudzes paaudzē arī ģimenes ietvaros, un šādi dabīgi paš-atsijājas no nākošajām paaudzēm evolucionāri nederīgi kultūras gabali. | |