| |
[19. Aug 2026|09:57] |
Pēc garajiem sausuma periodiem ar izdegušo zāli ir tik patīkami no rīta caur pavērto logu dzirdēt slapju asfaltu.
Citās ziņās: sen neko neesmu rakstījusi par Zaļo partiju, kas ir jālabo, īpaši tagad, kad tās biedri pēc Džeisona Ārdeja nāves ir nākuši klajā ar plānu vērienīgai vārda brīvības ierobežošanai.
Daudz labu ideju, piem: divu valsts regulatīvo dienestu izveide, lai "atzīmētu un novērstu rasismu" un "ableismu" mediju saturā, kā arī pārraudzītu "vajāšanu", kas it kā izriet no mediju atspoguļojuma. Mediju regulatoram Ofcom piešķirt pilnvaras, kas ļautu tam pieprasīt, lai lielās platformas dzēš "naidīgu, diskriminējošu un sazvērestības" materiālu, acīmredzot pat tad, ja tas nepārkāpj likumīgas vārda brīvības robežas, pieprasīt sociālo mediju uzņēmumiem "veicināt un aizsargāt" noteiktu balsu daudzveidību. Un, visbeidzot - novirzīt aptuveni £1 miljardu publiskā finansējuma katru gadu Independent Media Commons, ko veidotu bezpeļņas un "sabiedrības interešu" mediji un ko pārraudzītu nacionālās un reģionālās mediju padomes.
Ir cilvēki par kuriem britu mediji raksta nonstopā, piem, Roulinga, teju katrs tvīts, ko viņa uzklabina, potenciāli kļūst par rakstu. Laikā, kad mediji ziņoja par viņas atbalstu tagadējās organizācijas Sex Matters izvedotājai Majai Forstārterei, britu LGBTQ+ medijs Pink News par Roulingu cepa 40 rakstus nedēļā. Vai arī, atceros rakstus par skotu meitenēm, kur tas pats Daily Mail vēstīja, ka pie visa vainīga 12 gadīga meitene ar psihozi, kas vēlāk izrādījās nepatiesība - nekas no tā neizpelnījās tik lielu uzmanību, lai tiktu ierosināta jaunu mediju kontroles mehānismu izveide. Savukārt, kad kāds, kurš pieķerts neskaitāmos melos un, kurš sūtīja policiju un advokātus virsū tiem žurnālistiem, kas vēlējās šos melus pārbaudīt - tika atmaskots, tagad tas ir vajadzīgs. Kā tas nākas, ka vairāk vajag aizstāvēt tieši kādu, kurš reāli ir bijis vainīgs, nevis nevainīgos. Labi, Ārdeja gadījums ir ekstrēms, jo beidzās ar nāvi, taču vai patiesības nākšana gaismā būtu jāierobežo, jo kaut kādā dīvainā leņķī tā saduras ar cīņu pret rasismu un ableismu un var kādu aizskart un novest nāvē? Cilvēku iedzina nāvē tā melu jūra, kurā viņš peldēja. |
|
|
| Comments: |
/un ko pārraudzītu nacionālās un reģionālās mediju padomes./ Nē nu tāda lieta kā padomju vara jau bija. Tad apskatījos kas ir ableisms: /Ableism is discrimination, prejudice, or social bias against people with physical, mental, or developmental disabilities. It treats typical body and mind traits as the standard, assuming that disabled people are less valuable or need to be "fixed"./ Te šajā definīcijā ir mušas ar kotletēm, t.i. sensu meikojošas un nemeikojošas lietas kopā. Tātad 1) Protams ka slimības nepadara cilvēkus mazvērtīgākus, piemēram Hokings nebija mazvērtīgs. Alexander Grothendieck arī nē lai gan viņam uz dzīves beigām bija mentālas problēmas. Tajā pat laikā noteiktas slimības nozīmē noteiktu spēju trūkumu un visi nevar visu, kamēr nav izārstēti, piemēram Dauna slimnieks nevar vadīt pētniecisku iestādi un tml [ Jā es zinu ka Spānijā dauna slimnieks ievēlēts par deputātu, bet tas ir tāds pats politisks cirks kā Kembridžas Ardeja gadījums]. Un atceramies Germanwings katastrofu https://en.wikipedia.org/wiki/Germanwings_Flight_9525kura notika tāpēc ka pilotēja psihiski slims cilvēks. 2) Protams ka need to be fixed. Slimības ir jāārstē vai jāpēta kā ārstēt. Mēs sadzīvojam ar slimībām tikai tad ja neesam sapratuši kā izārstēt. Teikt ka slimības ārstēt ir diskriminācija vispār ir ļaunprātība pret pašiem slimaniem cilvēkiem kuru aizsardzība tiek deklarēta. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}