jā, apm tā.

viens no iemesliem kādēļ Ārdejs tik straujā tempā kļuva par profesoru, bija tieši viņa 'stāsts', nevis talants un tas, ko dara šādi melu stāsti - tie dod tiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir smags autisms un kuri tiešām ir mēmi līdz 11 gadu vecumam - un viņu tuviniekiem, falšas cerības vai izjūtu, ka viņi ir neveiksminieki, kuri nedara pietiekami.

ir parādījusies petīcija, kuru šobrīd parakstījuši ap 4000 cilvēku, kas aicina ierobežot cik rakstus katrs medijs drīkst rakstīt par konkrētu personu, jo par Ārdeju esot bijuši vairāk kā 10 dienā un tas neesot pieļaujami. es iedomājos par Tommy Robinson, es nezinu, cik tieši rakstu par viņu bija viņa popularitātes zenītā, taču varētu būt ļoti daudz. ja Robinsons uztaisītu pašnāvību vai kaut vai viens cilvēks no tiem, kas tagad aicina ierobežot preses brīvību, sacītu, ka Robinsona nāvē vainojams tas, ka par viņu bijuši pārāk daudz rakstu, so we need to fix this. tas būtu pilnīgs nonsenss. tāpat nonsenss tas ir arī šajā gadījumā.

visu to enerģiju, kas tagad veltīta vārda brīvības apkarošanai, vajadzētu vērst pret Kembridžas Universitāti un viņu 'neirodažādības-intersekcionalitātes un ne-balto varoņkultu, kas lika viņiem būt akliem un iecelt augstā amatā šarlatānu. atbilde te nekādi nevar būt vēl vairāk kontrolēt naratīvu kurš radīja visu šo skandālu ar letālo iznākumu in the first place.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas viss jau ir bijis. Ir vērtīgi paskatīties vēsturi. PSRS, sevišķi sākumā, Mao Ķīna kultūras revolūcijas laikā. Cilvēku izvirzīšana pēc ideoloģiskiem kritērijiem nevis pēc zināšanām un prasmēm. PSRS un Ķīna: armijas komandieri un rūpnīcu direktori no proletariāta, ar pareizo izcelsmi un revolucionāru sirdsapziņu. DEI: Praktiski tas pats, tikai kritēriji citi [nedaudz] - jokā mar melno vienkājaino lezbieti nav sevišķi daudz joka.

Un vēl viens moments: Kā ''eiblisma" apkarotāji sit tieši pa tiem kuru sargāšanu deklarē: Ja mēs slimību pārdefinējam no novēršāma bojājuma uz "atšķirību", tad mazāk naudas aiziet ārstniecības metožu izpētei un izstrādei, funkcionālām kibernētiskām protēzēm, neirointerfeisiem, CRISPR metodēm un tā tālāk, vairāk naudas aiziet sociālām kampaņām, noteikumus ražojošiem birokrātiem, īsāk sakot - viss tvaiks svilpē aizgāja. Rezultāts: Apmierināti labi paēduši aktīvisti, ierēdņi + apmēram tik pat invalīdu tādā pašā stāvoklī.

(Reply to this) (Parent)