Nolēmu mazliet apskatīt dažādu statistiku kā ir mainījusies situācija atsevišķās valstīs, kurās ir ratificēta Stambulas konvencija.



Zviedrijā ratificēja 2014.



Austrijā 2013.



Somijā 2015.



Francijā 2014.



Vācijā 2017.



Te varētu pārmest, ka statistika patvaļīgi izraudzīta un tikpat viegli varētu atrast datus no citām valstīm, kas rādītu pretēju bildi - protams. Mana doma šeit ir norādīt, ka tas nav tik viennozīmīgi, ka nav gluži tā, ka vardarbība nenotiek vai notiek tāpēc, ka ir vai nav ratificēta konvencija, valstīm ir pašām jātiek galā ar savu likumdošanu un vainīgo sodīšanu, šis dokuments nav burvju nūjiņa, kuru novicinot notiks brīnums.

Par nepamatotajām "bailēm no terminiem", dzirdēju šādu skaidrojumu pieciLV: "šeit tas termins "gender", kas latviski ir dzimums vienkārši apzīmē to, ka pret sievietēm vērsta vardarbība biežāk ir tādēļ, ka sabiedrībā no bērna kājas tas tiek iemācīts, tas tiek normalizēts. Visi šie stereotipi - ja sit, tad mīl. Visādas šādas, teiksim, toksiskās lietas, kuras, lai mēs dzīvotu vienlīdzīgā demokrātiskā sabiedrībā būtu nepieciešams izskaust."

Nekāda vardarbība nav attaisnojama, tai pat laikā apgalvojums, ka specifiski Latvijas sabiedrībā jau no bērna kājas tiek mācīts vardarbīgi izturēties pret sievietēm man šķiet diezgan skarbs un nepatiess. Varbūt es kļūdos. Varbūt kādam liekas, ka tiešām tam nav nozīmes, ka sieviete tiek definēta kā stereotipu kopums, galvenais, lai vairs nav vardarbības, visi taču tāpat saprot, kas ir sieviete. Te es aicinātu palūkoties uz citu valstu pieredzi, kur dažādas organizācijas un partijas uzvedas tā, it kā to vairs nesaprastu. Diemžēl man šķiet, ka visa šī šņaga plūdīs Latvijā neatkarīgi no tā vai konvencija tiks vai netiks ratificēta.

Pēdējais attėls nav gluži par tēmu, bet man šķita, ka vajag ielikt.