Tik šaura vēdlodziņa pasaulīte,
katru dienu atveras,
viens kliķšķis, divi, trīs,
un viss atkal izmainās.

Tik šaura vēdlodziņa pasaulīte,
mākslīga - tā ir bez jūtām!
un tomēr dažreiz mēs te dzīvojam -
jo liekas, ka tā mēs jūtam...

vienmēr ir iespēja pasaulei skābekli piegriezt,
vienmēr ir iespēja aizmukt prom sirdi kad griež,

divās sekundēs Ķīnā,
trijās - antarktīdā,
tomēr tik šaura ir vēdlodziņa pasaulīte,
jo cilvēkiem sāp tepat Rīgā...