.
Visu mīlu iesprostot sitienā vienā,
pa žokli - cik ļoti mīlu,
pa aci - kā Tu varēji to neredzēt,
pa ausi - kā tu varēji neko, neko nedzirdēt,
pa krūtīm un sirdi - kā Tu varēji, kā drīkstēji nesajust neko.
Es rakstu Tavu vārdu savu emociju pelnos,
bet varbūt starp mums neradās jūtu ķīmija,
jo mans vārds ir Jānis, bet Tavējais - L..... ?
Tas ir tik vienkārši sarežģīti,
ka sarežģītāk, vienkārši nevar būt,
vai cilvēks mīl puķīti,
ja to ar spēku plūc ?