Atvainojos iepriekš, ka piesārņoju šite. Nu, atvainojiet, ka tik daudz. Bet man šobrīd tiešām nav labākais garstāvoklis, skatos hokeju Capitals : Rangers, bet vienalga smeldze nepārstāj vajāt. Starp citu es tagad riju maizi DAUDZ, uzdzeru kafiju un jūtos, kā tipisks amerikāņu komēdiju nūģis - resns, nevienam nevajadzīgs, truls, kuram turklāt ir problēmas pieņemt sevi tādu, kāds viņš ir ... Un jūtos vēl sūdīgāk sūdzoties šeit. It kā, kādam interesētu un it kā, kāds tik tiešām varētu palīdzēt. Tie, kuri varēja palīdzēt aizbrauca atpakaļ uz savām mājām. Bet varbūt ir arī, kas pozitīvs, parasti šajos emocionālajos kritumos (lidojumos?) ir tā, ka pēc tam ir kaut kāda pozitīva pārmaiņa, varbūt šoreiz būs tāpat. Iespējams, es vienkārši vēl joprojām nevaru pieņemt vairākus faktus. Protams, ka šie fakti ir saistīti ar meitenēm. Losis. L-O-S-I-S.