Tieši tā! Es citreiz uzrakstu un pārlasot secinu - kas prātā izklausījās tik saprātīgi [un tāds arī bija!], tas uz papīra izskatās, maigi sakot - neveikli. Laikam jau tāpēc, ka domas citreiz nemaz nav vārdos, bet domas ir domās. Bez vārdiem. Citreiz šķiet, ja es prastu gleznot vai muzicēt, varbūt tad manu domu izteikšana kļūtu labāka. Kā var izteikt sajūsmu, ja tas būtībā ir tikai teikums - es esmu sajūsmā! Bet jūtu, taču daudz vairāk, jūtu simtreiz vairāk nekā spēj izteikt tas pliekanais teikums.