Cilvēki grozāmi,
pat negrozītie,
nelauzītie,
lai gan tos pat varbūt grūtāk grozīt.

Pa Tv sludina, sludināja muļķības,
notic un pakar visus pārējos,
pakar latvietību,
piesit krustā mūs pašus,
atdzimšana nebūs.

Dubļi vien un piesmietas meitenes,
ietītas purva dūmakā,
vientuļš ceļinieks domā,
bet nezin nekā.

Apsisti, apdulluši kurmji,
izlien saulē,
apžilbzt neko neredzot,
kurlais tikmēr nevar izturēt skaņu - neko nedzirdot,
arī es gribu nedzirdēt,
nedzirdēt, nejust šo kapu.

Es vēlos jaunu 64.000 kvadrātkilometrīgu lapu,
baltu bez pierakstiem,
bez ķinķēziņiem,
dumjām izvēlēm,
sportistiem kuri 24/7,
kā garantēts sporto prasot cilvēkiem piezvanīt.

Pietiek man asiņu, asaru redzēt,
kā gan var paeelpot ?
Bezgaisa telpa,
uz kakla dedzina manas esības nolemtā elpa.