Round and round.
Es, jebšu Birch dažreiz ir ņaudulis. Tā vietā, lai viņš darītu, jebšu es darītu - viņš runā, domā, bet nekādā gadījumā nedara. Tad viņam uzrodas iespēja, bet protams ko viņš dara? Viņš runā, domā, bet protams, ka nedara. Tas būtu tik ne-viņiski - darīt. Protams, kā jau ņuadulim pieklājas pēc tam tiek smagi nožēlots nepadarītais un tad rodas jaunas domas - tik pat nevērtīgas, kā iepriekšējās, vai pat nevērtīgākas. Un tā tas uz apli iet jau divus gadus. Tā kā nav jau tā, ka varētu pamatoti vainot kādu no tām kuras bija reiz dārgas, jo tas bija citos laikos. Tad, kur ir problēma ? Nevaru saprast... Protams es tagad par šo ilgi un dikti domāšu, bet neizdarīšu neko, lai paliktu labāk. Es.