man ir smieklīgi kā sevi piesaka,
mana datora ārejais cietnis,
gluži kā Tu sevi piesaki,
atnākot tik klusi un cieti.

Tava atnākšana nepienāk ar vējiem,
ar smaidu nepienāk,
ar gaišumu ne,
Tu atnāc skrāpējot nagus
pret debesīm
un vicinot naidpilnas dūres.

Tie laiki, kad citādi nāksi,
nemūžam nepienāks,
jo Tu jau pie cita vienmēr gribēji nākt...