Dū vī dū
Mana viss mīļākā nodarbe ir bēgt literatūrā. Nopietni. Ik reiz kad es netieku galā ar savām emocijām, vai negribu tām skatīties tieši acīs, vai vienkārši gribu tās nostumt malā es lasu.
Dīvaini ir tas, ka es neuzticos nevienai grāmatai kuru es neesmu lasījusi,

tas ir smieklīgi ja tā padomā, ja es nepārkāptu sev un savām īpatnībām, es nekad neko nebūtu izlasījusi.

Grāmatas ir kā mana otra realitāte kurā es aizbēgu no pasaules.

Es neesmu gatava tai skatīties sejā.





Dzīve jau tādas dīvainas medības vien ir. Visa pasaule, plūsma, viss notiek tik strauji, nekas pa īstam neeksistē.

Nav tādas konkrētās realitātes, tā pastāv tikai ar tevi. Nevienam nav tava realitāte, katram ir sava.



Un kur ir tā dzīves gudrība, cits saka ka tā ir vientulība, vienīgā iespēja paskatīties savā dvēseles spogulī un to izsprast, un pieņemt.

Citi saka ka tā ir garlaicība, ka īsteni gudrs cilvēks izbauda garlaicību, un tā ir viņa dzīves būtība.



Bet kas ir gudrs? Ja iztirzā kāda domas, vienā teorijā tās būs gudras, un cita izpratnē tā būs stulbs. Un nav tāda vidus ceļa vai mēra auklas. Arī gudrība nepastāv, pastāv tikai mūsu pašu spēja uztvert. Tas ko mēs uztveram, un mēs paši saliekam - derīgs, nederīgs, gudrs - nē.


Cilvēks ir ļoti pretrunīga būtne, reti pretrunīga būtne, un es esmu pati savs pierādījums.






Realitāte neeksistē eksistē tikai uztvere .








Šis laikam tapa vairāk, jo nav neviena kas ar mani diskutētu vai filoofētu, un nekas cits tik skaisti mani nesaprot kā papīrs, un esmu pat ekaloģiska, izmantoju internetu nevis īstu papīru.



Es te rakstu, jo negribu ka kāds to lasa, bet gribu lai visi to zin. Anonimitāte tā teikt, kura nedarbojas.
Tā ir viarāk kā anonimitāte tavām iegribām, tu iestāsti sev ka tāda eksistē vai tu iestāsti ka tādas nav.












Un kādēļ. Es sevi izprotu, es sevi pazīstu. Es saprotu savu rīcību, bet nemainu sekas, kuras zinu ka man nepatīk.
Es gribu ārdīties un plosīties, es atveru grāmatu. Es gribu raudāt un pārdzīvot, es atveru grāmatu.
Es dzīvoju tūkstots dzīves, un neviena no tām nav patiesa, un arī mana reālā dzīve nau patiesa.





ES esmu viena, man tas sāp, ļoti. Bet es negribu nevienu. \\




Tas ir sarežģīti izskaidrot.

Man labāk sanāk būt vienai.