Garastāvoklis:	melancholy
Mūzika:	hurts - guilt

melanholija.
Pelēks rudens, apskauj kokus. Augstā migla, drēgni urbjas caur mizu, to sirdīs. Atstājot aukstu mitrumu, kas pamazām un lēnām, pakāpeniski nogalina to dvēselē. Koks jūt tikai aukstumu, tas nenojauš briesmas. Līdz asa sāpe, kura nepazūd, bet konstanti paliek, bet ir jau pa vēlu. Koka dvēsele, bezpēcīgi noskatās, ka viņa miesa mirst. Un tas nespēj darīt neko, lai sevi glāptu, un pamosites pavasarim, koks vairs neatver savas acis. Tas neatver pumpurus, jo viņa miesa, kā lepras slimniekam, ir sapuvusi. Sāpes neļauj viņam pamosties. Tas neredz neko, un vairs negrib, savas acis atvērt lai re'dzētu skaisto pasauli sev apkārt. Pavasaris, vairs nav nekas cits, kā sāpes, par zaudēto. Kā dzēliens acīs par nespēju dzīvot tālāk. Un tikai migla ir palikusi viņa prātā, un pēdējā doma, pirms tas pazuda nebūtībā bija auksti maigais miglas pieskāriens.