Garastāvoklis:	grateful
Mūzika:	Kur uguns putni lidot spej.

I'm the wierdest person I know.
Es esmu naiva.
Nē,
Es beidzot pazīstu pati sevi.
Es beidzot zinu, kas es esmu. Un kā es strādāju.
Pēkšņi, kad es sastapu kādu kurš pazīst manu domāšanu, un neapjuk, es nemēģinu pati sevi pārprast.
Par vīriešiem, hm man viņi ir kā kūku garnejumi, ir tie no veikaliem, kuri izskatās fantastiski, un ir tas viens manas mammas īpašais, pa kuru garšīgāka nāv.
Par cilvēkiem, nē es īstenībā nesaprotu to aprunasanu, nesaprotu arī naidu vai melosanu, ja kāds melo ta pat var pateikt. Tas rāda tikai man milzīgu nesapratni, jo skatoties uz manu piedodošo personību, es nevaru iedomāties iemeslu, kādēļ man kāds melotu. Un ne es to nesaku aiz labas sirds. Es zinu, man ta tiešām ir.
Un es nespēju būt dusmīga, es varu būt asā, dzēlīga ja kāds aizskar manu lepnumu.
Bet nāv neviens mana naida vērts.
Man nāv naida, ir daudzi kuri mani sapina, un daudzi kurus es sapinu, bet es nekad īsti neesmu par to dusmojies, drīzāk, ka cilvēki apšauba manu mīlestību pret viņiem, un brīdī kad viņi izdara ko sliktu man viņi novēršas un bēg.
Protams, mums nevienam negribas skatīties savā dvēseles portretā.
Un tādēļ ir tāds cilvēks ka Inese, viņa saprot manu domāšanu, viņa ir diezgan vienkārša, bet sabiedrības samaitatibas dēļ, neviens netic ka cilvēks domā tik vienkārši.
Es saprotu cilvēkus kuri pieļauj kļūdas, mani sapina, mums tas bieži sanāk negribot. Bet es nedusmojos, ne tas nenozīmē ka es tēloju ka esmu piedevusi, un tas nenozīmē ka mūsu draudzība vairs nebūs tāda ka agrāk. Es tiešām aizmirstu, es piedodu, ka ceru ka man piedos / ne es šobrīd runāju par savām draudzenēm.
Un man ļoti patīk uzmanība, man patīk būt miletai, bet es apzinos vietu kur es stāvu.
Man ir diez draugu, kuri citu acis tiek atstumti viņu kļūdu dēļ. Bet errare humanum est.
Nav nekas tāds ko es nevaru piedot, vismaz ne līdz šim mana pieredze.
Jo nejau darbi bet cilvēks ir svarīgs.
Tu taču kartupeļus neēd dēļ skaistās mizas.
Un man patīk zināt visu un pierakstīt savas domas to, par saviem draugiem u. Tiešām es nekad neiedomatos to izmantot, vai kaut ka tā, jo ja atklāti bieži cilvēki pat nenojauš čik daudz pa viņiem es zinu.
Si atšķirīgā sabiedrība ir tik labi redzama valentīna dienā, ir pārīši, kurus mēs apskaužam, un dziļi sirdī vēlamies to pašu, un ir žultainie vientuļnieki, kuri grib izcelties, un parādīt parisiem viņu vietu.
Es? Man patīk valentīndiena, man tas liekas skaisti, un ja tas ir pārspīlēti, tam cilvēkam tas ta nav. Es nevaru tiesāt citus, jo es nespēju pilnīgi izjust viņa domas un jūtas.
Jeb kurā jautājumā, nāv kkas tāds kas man nepatīk, ir kas tāds ko es nesaprotu, un ja es nesaprotu, ka es varu pārmest ?
Es esmu naiva, bet man nāv jāizliekas.
Cilvēki mani nesaprot, un tādēļ es mēģinu sevi saprast caur viņu acīm.
Bet man nevajag.
Es nezinu kā es jebkad pateiksos Inesei.
Es jūtos tik brīva.
Spējīga mīlēt skarbo pasauli, un viss.
Spējīga saprast savas emocijas, un ar tām sadzīvot.
Es nekad nemaisītos citu laimē. Jo mana laime ir citu laime.
Un tie kuri grib redzēt mani laimīgu. Viņi zin.
Es uz savām personiskajām sāpēm skatos savādāk.
Manas sāpes, ir tikai emocijas, kuras ir savtīgas. Ar viņam ir jasadzivo, nevis jaignore.
Es spēju no viņām izkāpt.