Garastāvoklis:	angry
Mūzika:	beethoven 9th sipmhony

Man visi ir apnikuši, visi. Arī es pati sev esmu apnikusi. Es tikai gribu būt viena, man krīt uz nerviem vispārējais kopīgais idiotisms. Un es neapgalvoju, ka es no ta idiotisma atšķirtos. Es tikai gribēju paslēpties no pasaules, beigt so teātri ar to, bet tagad ir parādījies vesels bars glaimotaju, kuri visi ka viens uzskata, ka viņi ir īpaši, un patiesībā, viņi interesējās par mani tikai savtīgos nolūkos, nu man jūs nevajag! Es nekad nepagriezīšu jums muguru, bet beidzat izlikties. Es neesmu sabiedrisks cilvēks, es esmu laba aktrise doties. Man patīk pētīt cilvēkus. Man patīk slēpties. Un es gribu palikt viena. VIENA. Sabiedrība ir pretīga. Un es gribu no tas pazust. Man gribas tikai klusēt. Bet es ta pat ka cilvēki man apkārt esmu samaitāta, man gribas kaut kur izmest savas domas un dusmas, bet es negribu ka visi tēlo ka saprot, un gudri māj ar galvu, jo tas izklausās "stilīgi" gudri. Āaaaaaaaaa.
Kādēļ es nevaru palīdzēt, un viņi varētu izbeigt tēlot interesi pa mani .
Kā kādam var interesēt kāds, kuru viņi nepazīst.
Un es nemāku veidot attiecības savā dzīvē, es neesmu sabiedriska, vai vieglprātīga, es neesmu arī stilīga un gudra. Es esmu meitene, kura mīl lasīt, rakstīt, izprast kā cilvēkus ta faktus. Es redzu vairāk nekā citi, bet es par to nerunāju. Nevienam nepatīk patiesiba.
Es gribu būt izmantota un aizmirsta. Tika pasakat ka jūs to saprotat.