ticīgais MAS
Es tiku kristīta 8 gadu vecumā Sv. Marijas Magdalēnas klosterbaznīcā (tā, kas pie Saeimas). Atceros, ka tā bija ārkārtīgi karsta diena un atpakaļceļā visi braucām mūsu mazaja opelītī un mašīna bija sakarsusi līdz kādiem 45 grādiem. Teorētiski es skaitos katoliete, bet praktiski esmu agnostiķe. Dažkārt patīk aiziet uz baznīcu un pasēdēt tāpat vien klusumā, tikai ne pārāk ilgi, jo tad jūtu kaut kādu emocionālu vakuumu. 10 gadu vecumā izteicu vēlmi kristīties arī vecticībnieku baznīcā, jo mamma ir vecticībniece, taču tā, man šķiet, bija tāda mirkļa iegriba, laikam aiz cieņas pret mammu (ja godīgi, pat neatceros kāpēc).
Baznīcā precēties gribētos, lai gan šķiet neesmu izgājusi to visu procesu, lai varētu sūdzēt grēkus un tā. Bet tā kā Latvijā tagad ir vienalga, kur precēties, laikam gribētu uz kāda lauka zem ozola, bet tā jau cita tēma.