tas bija sen un studentu divu nedēļu vorkšopa ietvaros, līdz ar to atmiņas tādas nedaudz pabalējušas un romantisma aizplīvurotas. bet. neatceros, vai bijām ļubļanā, uzturējāmies tās 2 nedēļas netālā pilsētiņā bladā vai apmēram tā, kaut kas uz bļeģ pusi. tā smuka, maza, veca, mīlīga. vienu dienu braucām cauri valstij uz jūru, izvēloties kalnu mazos serpentīnus, nevis ātro haiveju. forši bija. jūras piekraste viņiem ir mazs gabaliņš un ar to viņi lepojas, pie jūras smuka, veca kūrortpilsēta ar enģeli baznīcas tornī. turpat no tuvējiem pakalniem itālija rokas stiepiena attālumā. ā pareizi, braucām vēl viendien pa kalniem, pa ganu būdām un pilsētelēm. kopsavilkumā - viņos ir kaut kas no balkānu gara (cik redzēts raidījumos par rumāniju, par albāniju), bet viss tāds sakopts, kulturāls un mīlīgi mazs (atšķirībā no ungārijas plašumiem, piemēram).