Man patika, ka zviedri izskatās pēc īstiem cilvēkiem, ar puncīšiem, dažbrīd izspūrušiem matiem un noņurcītām sejām, kamēr amerikāņi, lai kā censtos, pat noņurcīti izskatās stipri vien glancēti.
Vienīgā pretenzija pret zviedru versijām man bija otrajai filmai – to, kā atklājās, nebija iespējams normāli skatīties, ja nav grāmatas lasītas; nācās draudzenei vislaik skaidrot, kas tas tāds, kāpēc tas tagad darās tā un kāpēc tagad notiek šitā.