With hearts on fire I reach out to you tonight
Pirms 5 gadiem manā epastā no noteikta cilvēka ielidoja Cut Copy treks Going Nowhere. Man likās nedaudz savāda tā viņu mūzika, taču kad izdzirdēju visu Bright Like Neon Love albumu, sapratu - it's love and it's forever. 2008. kusu pie viņu In Ghost Colours, un tikai vakar man gadījās viņus redzēt live (paldies Dublinas mūzikas scēnai).
Tripod bija pārbāzts ar jaunajiem īru (un ne tikai) hipzteriem, stāvot rindā, lai tiktu iekšā, uzsāku sarunu ar brazīļu pārīti, bet tas nu nav tas galvenais. Kad iesāka skanēt Lights & Music, likās, ka turpat tajā otrajā rindā arī nomiršu. Vai vismaz sākšu raudāt (tagad es saprotu Genuci un viņas apsēstību ar Dohertiju). Nav tolka pārsaukt visus tos gabalus, ko viņi spēlēja (un nespēlēja manus favorītus no vecā albuma, aaagh!), jo puse no jums iespējams nemaz nezin, par ko es te tagad jūsmoju, taču tas fīlings, tā priecīga publika, tas viss bija tik, nu, tik!!! /sajūsmā vicina rokas
Vēl viņi nospēlēja pāris trekus no jaunā albuma, kaut kas citādāks, taču it's growing on me.

Te būs viens jaunais treks (iespējams, nav jūsu gaumē, bet, nu, ieskatam, ieskatam):
Cut Copy - Where i'm going