once in a blue moon
Es nokavēju Jaungadu par veselām četrām minūtēm!! Par vēlu iedomājāmies ieslēgt radio, glāzēs joprojām moldāvu mājas vīns, bet Black eyed peas, kā pirmā 2010. gada dziesma pēc Dublinas radio, mums jautri vēstīja, ka šamējiem ir sajūta, ka tā būs laba, laba nakts.
Īrijā pirotehnika ir aizliegta, ziniet. Tāpēc arī pienāca jaunā dekāde tik klusu, bet mani tas nemaz neskumdināja. Man bija bail, ka šogad nebūs tik skaisti, ka jutīšos vientuļa, bet kļūdīties dažreiz ir svētīgi. Tieši pirms Jaungada viss paspēja apsnigt (šī ir auksta ziema Īrijai), un debesis tik, nu tik..!
Kings of Convenience mani maigi iepaijāja, kamēr es staigāju pa savu apsnigušo rajonu melnajās kurpītēs un kājas taisījās atsalt. Pretī skrien laimīgi iereibis poļu pārītis.
Happy New Year! My name is Martynas. (pārsteiguma dēļ, meitenes vārdu, diemžēl, neatcerējos). We're from Poland. Where are you from? Oh, you're from Latvia? Po russki govoriš? S Novim Godom!!!!
Mājās tumšs un kluss, neviena nav, tikai eglīte laistās viena pati un pa logiem ieplūst zila gaisma no pilnmēness. Paķēru kameru, taču nobildēt nekad neizdodas tik labi, kā to redzu. Tā arī neieslēdzot nekur gaismu, uzvārīju tēju un tajās pat kurpītes devos laukā "runāties" ar dabu.
Pienāca ne labāk, ne sliktāk, bet tieši tā, kā tas bija vajadzīgs. Un es kaut kā pilnīgi esmu pārliecināta, ka šis būs mans gads visās nozīmēs.