Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

(Jaunākais) (Arhivētais) (Draugi) (Par sevi)

10. Feb 2013

08:30

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Pastāstiet man par saviem ēšanas ieradumiem un man būs priekšstats par jums. Pārsvarā cilvēku ēšanas ieradumi balansē uz apsēstības robežas, kā astoņkājis tiecoties uz vistālākajām galējībām visos virzienos.

WWII un Sibīrija nav beigušies. Cilvēki ir atgriezušies, nodzīvojuši mūža lielāko daļu, bet neredzamie lādiņi turpina sprāgt, nedzirdami skan brigadiera balss un notikumi atveido sen pagājušu laiku nospiedumus. Bērnībā pārdzīvotais bads ir atstājis neizdzēšamas pēdas un tur neko nevar darīt. Piemēram, pensionāre R, astotais gadu desmits, liekais svars, vēnas un cukurs. Patīk ēst, īpaši nēģus, pīrāgus un saldumus, jo tie visvairāk atgādina bērnības gaišākos brīžus un pēckara gados nav dabūti. Viegli pārēdas, nesen uzstādītā diagnoze liedz daudzus no iecienītajiem našķiem. No domas, ka no tik daudzi ēdieni ir jāierobežo, zaudē dzīvesprieku. Pensionāre M, arī astotais desmits. Pampst kājas, liekais svars, slimību buķete. Ledusskapis vienmēr pārpilns ar pārtiku, iepērkoties pie letes piemin balandu un to, cik grūta iztikšana. Uz jubileju 30 grādu karstumā gatavo pilnu gaļas galdu, pat ja iepriekš zināms ka padzīvojušie viesi knapi pabakstīs ar dakšu rasolu un lielākā daļa ēdienu sabojāsies. Pensionāre V, septītais desmits. Sibīrijas bērns, kas mātes mīlestību piedzīvojis kā maizes kumosu, ko izdevies atlicināt un joprojām jūtas pret apkārtējiem pauž ar bagātīgu cienastu, pati tai pat laikā ēd maz - ja nu pietrūkst pārējiem - un uzmana lai pārējie ēstu kārtīgi...
Tad vēl mānijas, ka vecu produktu nav, ir tikai nepietiekami izcepti. Ka zemē nokritis ēdiens ātri jāiebāž mutē - izmest nozīmē zaimot ēdienu. Nedēļu ilgās zupas, kas sildītas tikpat reižu cik tajās ir sastāvdaļu. Ēšana teju ik pēc pusstundas, lai nepiedzīvotu izsalkuma sajūtu. Konservēšana un marinēšana, pat ja veselība vairs neļauj ēst to.

Protams, diagnozi var uzstādīt ikvienam, arī man un es to skaidri apzinos. Jautājums tikai, var ar savu diagnozi var ilgstoši uzturēties sabiedrībā. Arī jums ir savas ēšanas apsēstības, esmu drošs par to.

(5 raksta | ir doma)

Comments:

From:[info]fedrs
Date:10. Februāris 2013 - 10:37
(Link)
Jā, Kalniete arī vienu pavārgrāmatu pēc otras bliež augšā.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]bozena
Date:10. Februāris 2013 - 14:11
(Link)
Protams, ka ar savu ēšanas diagnozi var uzturēties sabiedrībā, ja jau reiz katram sabiedrības loceklim ir sava diagnoze. :)
Man arī, protams, ir - pabarot visus aprūpējamos ar mājās gatavotiem ēdieniem. Doma, ka kāds varētu ēst cīsiņu, uzdzen šremuļus. :D
(Reply to this)
From:[info]chaika
Date:10. Februāris 2013 - 14:13
(Link)
Ir, ir. Esi drošs.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]lavendera
Date:11. Februāris 2013 - 14:24
(Link)
nu, vari noteikt diagnozi diviem latviešiem.
Viņa: virtuves skapītis pilns ar suši rīsiem, wok nūdelēm, rīsu nūdelēm, tajiešu mērcēm, tempuras mīklas paciņa, tortiljas, tahini, konservēti nēģi, pesto, lēcas... ak jā, ir arī miežu putraimi un šķeltie zirņi.
Viņš: parasti sautē kartupeļus ar burkāniem, kāpostiem un gaļu. Visur, arī pie vārāmajiem makaroniem un rīsiem, pieber sāli, neliek garšvielas. Mēdz visu samaisīt kopā un tad ēst.
(Reply to this) (Thread)
From:[info]biezpientaure
Date:11. Februāris 2013 - 15:01
(Link)
nupat atstāju sabriest rīsus ar lēcām, klāt būs sīpols ar kariju. rīt sautēšu kāpostu ar bieti un sīpoliem un ingveru, bet ar daudz garšvielām. spēju vismaz daļēji saprast abus :)

vēl vairāk liecina ēdienkartes [ne]mainīgums, ēdienreižu laiks un biežums, kā arī attieksme pret novirzēm no ierastās kārtības.

viņš noteikti ir konservatīvs, visticamāk, brauc ar audi un fočē ar kakon, labprāt pavada brīvdienas mājās vai slēgtā lokā. viņa ir atteikusies no kartupeļiem un lielkalibra balto miltu izstr. (baltmaize, bulkas), pacietīga, sistemātiska, bet reizēm ļaujas vaļībām.
(Reply to this) (Parent)