00:12
Fotoaparātu apskatos mēdz rakstīt par šausmīgajām mokām, kas jāpacieš gaidot, kamēr foķegs ierakstīs kartē un būs gatavs nākamajam kadram. Personiski jūs kādreiz esat izjutuši nepieciešamību sekundes daļā pēc pirmā kadra nekavējoties uzņemt nākamo, nu tā ka acīs cērtas un tās dažas sekundes liek noasiņot sirdij, sagremojot faktu ka paliek neuzņemts gadsimta, nu labi, vismaz desmitgades kadrs? Atzīšos, ka man šis laiks ir pilnīgi perpendikulārs. Ja kadrs nav statisks, tad nomāzējot pirmo reizi nākamajam kadram parasti vairs nav nozīmes. Abos gadījumos gatavības laikam starp kadriem neredzu lielu jēgu.
Mani vairāk satrauc tas, ka iekārtas ar sensoriem un ekrāniem pieprasa uzlādētus akumulatorus biežāk nekā reizi 6 mēnešos.
| From: | pirx |
Date: | 5. Novembris 2012 - 12:50 |
---|
| | | (Link) |
|
Nāk prātā divi varianti, kad ātrums ir būtisks:
1) "bracketing" (lai nu kā tas latviski saucās) lai pēc tam taisītu HDRiskas lietas. Tad gribi uzņemt vairākus pēc iespējas vienādākus kadrus, lai pēc tam mazāk jāčakarējas.
2) sportiskas aktivitātes, kad bieži vien gribi šaut ar automātu un pēc tam izvēlēties labāko kadru.
1. mnjā. izeja - breketēt statiskas ainas?
2. hd video varbūt labāks priekš poļivaikina? ja aktivitāte bieži atkārtojas, piešaujas tak nospiest pogu laicīgi. savukārt, ja kautkas ko redz 1x mūžā, tad labāk skatīties nevis pārdzīvot vai izdosies ko nobildēt.
urķīgs prāts vienmēr pamatos spicmodeļa iegādi :)
| From: | pirx |
Date: | 5. Novembris 2012 - 16:07 |
---|
| | | (Link) |
|
Nē, nu izgrozīties vienmēr var :)
Es tik par to, ka kā ar (gandrīz) visiem foķegu parametriem, šis neinteresē visus, bet ir cilvēki, kuriem tas ir svarīgs.
tie, kam tas pa īstam svarīgi, nelasa tabuliņas bet izmēģina un ja lieta tiešām derīga, nopērk. nu tur profiņi, kas bildē sportu presei, aģentūrām. vai noliktavā saņem lietošanā pret parakstu. es taču nestrīdos ka nevienam nav svarīgi.
Bērnus bildējot katra sekunde zelta vērta. Es ar savu ziepi taisni šito nolāpīto sekunžu dēļ bērnus bildēt nemāku.
ja ziepis nav latest un greatest, tad labi var iztikt ar prefokusēšanos (uzmanīgi jāseko bērnu trajektorijām un jāparedz kur viš būs brīdī kad gribi bildēt - fokusēties uz to vietu un gaidīt, vai prefokusēties uz citu vietu kas ir līdzīgā attālumā) plus objektīvu iestellēt pēc iespējas platajā galā un uzgriezt mazu difragmu lai dabūtu lielāku asuma dziļumu (t.i. fokusa kļūda nebūs tik redzama) - kaut vai uzliek peizāžas programmu kas tipiski aizgriež diafragmu. Visticamāk, ka ir foķegi kam šis režīms ir nodublēts uz "kids" (+vienlaicīgi uzgriež jūtīgumu ja vajag) :)
bilde, kurā neskatoties uz tehniskajiem trūkumiem var atpazīt to, kas tevi pamudināja to uzņemt, ir labāka par perfekti fokusētu un eksponētu bildi, kuru nav izdevies uzņemt.
Kaut kā tā jau es cenšos, bet tie bērni ir tik neparedzami, ka bieži gadās aizšaut garām, un tad besī gaidīšana, kamēr aparāts laipni paziņos, ka nu tagad atkal var spiest. Parasti jau tad ir stipri par vēlu. Kādreiz palīdz funkcija burst, tipa ložmetējs, ja neaizmirstas uzlikt.
pāris normālas bildes pa gadu ir jau daudz, izklausās ka tu šedevrus gaidi katru dienu :)
Kādus nu tur šedevrus, vienkārši žēl garām palaistos momentus. Tie tak neatkārtojas :(