Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

ja ziepis nav latest un greatest, tad labi var iztikt ar prefokusēšanos (uzmanīgi jāseko bērnu trajektorijām un jāparedz kur viš būs brīdī kad gribi bildēt - fokusēties uz to vietu un gaidīt, vai prefokusēties uz citu vietu kas ir līdzīgā attālumā) plus objektīvu iestellēt pēc iespējas platajā galā un uzgriezt mazu difragmu lai dabūtu lielāku asuma dziļumu (t.i. fokusa kļūda nebūs tik redzama) - kaut vai uzliek peizāžas programmu kas tipiski aizgriež diafragmu. Visticamāk, ka ir foķegi kam šis režīms ir nodublēts uz "kids" (+vienlaicīgi uzgriež jūtīgumu ja vajag) :)

bilde, kurā neskatoties uz tehniskajiem trūkumiem var atpazīt to, kas tevi pamudināja to uzņemt, ir labāka par perfekti fokusētu un eksponētu bildi, kuru nav izdevies uzņemt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut kā tā jau es cenšos, bet tie bērni ir tik neparedzami, ka bieži gadās aizšaut garām, un tad besī gaidīšana, kamēr aparāts laipni paziņos, ka nu tagad atkal var spiest. Parasti jau tad ir stipri par vēlu. Kādreiz palīdz funkcija burst, tipa ložmetējs, ja neaizmirstas uzlikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pāris normālas bildes pa gadu ir jau daudz, izklausās ka tu šedevrus gaidi katru dienu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādus nu tur šedevrus, vienkārši žēl garām palaistos momentus. Tie tak neatkārtojas :(

(Reply to this) (Parent)