Fotoaparātu apskatos mēdz rakstīt par šausmīgajām mokām, kas jāpacieš gaidot, kamēr foķegs ierakstīs kartē un būs gatavs nākamajam kadram. Personiski jūs kādreiz esat izjutuši nepieciešamību sekundes daļā pēc pirmā kadra nekavējoties uzņemt nākamo, nu tā ka acīs cērtas un tās dažas sekundes liek noasiņot sirdij, sagremojot faktu ka paliek neuzņemts gadsimta, nu labi, vismaz desmitgades kadrs? Atzīšos, ka man šis laiks ir pilnīgi perpendikulārs. Ja kadrs nav statisks, tad nomāzējot pirmo reizi nākamajam kadram parasti vairs nav nozīmes. Abos gadījumos gatavības laikam starp kadriem neredzu lielu jēgu.
Mani vairāk satrauc tas, ka iekārtas ar sensoriem un ekrāniem pieprasa uzlādētus akumulatorus biežāk nekā reizi 6 mēnešos.