Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

Recepte nav īpaši statiska - griež pieejamos zaļumus (pētersīļus, lociņus, ūdenskreses, rukolu, lakšus, es pat visus neatceros, ā, dilles, nu visu kas ir zaļš un nav kartupeļu laksti), gurķus, redīsus (ja patīk), aplej ar kefīru, aizdara ar svaigi maltiem melnajiem pipariem, mazliet sāls, spiestu ķiploku (tieši spiestu ne grieztu), piešauj citrona sulu. Ļauj mazliet iestāvēties, 15min. vai tā. Var likt klāt pieminētos valriekstus, nedaudz. Tas viss mainās no reizes uz reizi.

Variācija ar bietēm garšo pienācīgi, ja vārītas bietes mazliet pamarinē ābolu etiķī, tad pievieno sasistas ķimenes un liek tieši šķīvī, nesajaucot. Biešu garša jauki kontrastē ar zaļumu un kefīra garšu, nevis pārmāc visu buķeti. Manuprāt, mūsu bērnībā bietes zupā riebās dēļ tā, ka tika ņemtas no burkām - pacietas un nomērdētas baltajā etiķī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izklausās feini, tikai cik daudz citronu sulu liec klāt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai dabūtu skābenumu, bet ne par daudz - zupai nav jāgaršo pēc citroniem. Puscitrons uz litru kefīra aptuveni.

(Reply to this) (Parent)

nu principā šķidrie salāti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

principā tās ir...molekulas, vai pat kvanti. šķidrā veidā.

(Reply to this) (Parent)