23:00
beigsies "dziedošās ģīmetnes", kā dzīvot tālāk?
ja riči uzvarēs, tas būs politkorekti; ja nē - tad netaisnīgi.
Vakar pabeidzu aprīkot savu tualeti dārkrūma vajadzībām. Man tā ir bērnības trauma - zenīta, pat smenas, man nebija, un vērot kā uz papīra parādās attēls, es varēju vērot drauga vannasistabā. Kopumā jau tur nekā sarežģīta nav - sajaucam zupītes (tagad jau viss pieejams šķidrā veidā, nav jākrāmējas ar pulveriem), piedzenam attīstītāju uz 20C un tā. No otras puses, visa sāls ir tajā, ka katru reizi ķīmija mazliet atšķiras (mērīšanas precizitāte, temperatūra, oksidācijas pakāpe, vannītes kratīšana) un rezultāts niansēs atšķiras. Iespējams, ka tas ir viens no faktoriem, kas bilžu kopēšanu mazliet padara par mistisku rituālu (vismaz sākumā tā liekas). Atgādināšu, ka mans mērķis ir iepazīties ar procesu, nevis pilnībā atteikties no minilabiem. Viegli var saprast amatnieku (kāzu u.c. pasākumu bombilas, periodikas redaktori utt.) sajūsmu par digitālo procesu - nav jāosta fiksāža, vai jāstrīdās ar drukātāju, vai jāsaņem uz galda paka ar mitrām kopijām. Stāsta, ka tagad esot citas problēmas, bet šoreiz ne par to. Šoreiz par to, ka daudziem cilvēkiem ir kādi pilnīgi neracionāli vaļasprieki (vai hobiji - t.i. dārgi vaļasprieki :), kas nav saistīti ar maizes darbu. Runā, ka palīdzot pret rutīnu, vai kas kuram traucē.
Pieredze un pārdomas gaidīti komentos.
Es ceru, savam priekam un atslodzei, atgriezties pie aušanas: stelles ir smalku smalkās, manuāļi arī nav izmesti- reizēm, kad nokraujos "darbā ar cilvēkiem", tā vien sapņoju par atspoles iemešanu starp velkiem un pavediena piesišanu.
Un kad lasu par šo dārkrūmi, ar šausmām varu atzīt, ka šķiet, ka izmetu visu savas ģimenes fotolaboratoriju kādus 8 gadus atpakaļ. Kauns un tupums.
aušana var būt ne tikai vaļasprieks, bet arī nest labumu - piemēram, līdzēt apģērbt sevi/ģimeni un kā maiņas līdzeklis gadījumā, ja naudas/preču sistēma beigs pastāvēt. Visādi labi.
es arii gribu aust, bet nezinu kur, iznemot persiju, turciju un iraaku.
bet gan jau ka var arii sheit. tev maajaas taas stelles?
oj dalja manas beerniibas pagaaja sarkanas spuldzes apspiideeta. ar teevu taisiijaam visaadus eksperimentus, man jau dikti patika. kur palika visi tie aparaati, tas tik eiropas savieniibai zinaams.
un vairs ar nav tie forshie fotopapiiri svema. tas man bija liels nosleepums, kas taa taada svema ir.
šis man atgādina filmu par gandiju. epizodi, kurā kinglsija tēlotais varonis sadrūvējies atgriežas no kaut kādas tur sapulces un uzrunā durvpriekšā satupušos mājas sieviešus - un ko jūs te sēžat? a nu fiksi aust!
man pat aušanu nevajag, pietiek ar kreļļu vēršanu, šūšanu un adīšanu. labi, ka es neesmu uzskaitījusi, cik maksā pašlaik izveidotie uzkrājumi materiālu veidā. varētu būt diezgan daudz :)