Es ceru, savam priekam un atslodzei, atgriezties pie aušanas: stelles ir smalku smalkās, manuāļi arī nav izmesti- reizēm, kad nokraujos "darbā ar cilvēkiem", tā vien sapņoju par atspoles iemešanu starp velkiem un pavediena piesišanu.
Un kad lasu par šo dārkrūmi, ar šausmām varu atzīt, ka šķiet, ka izmetu visu savas ģimenes fotolaboratoriju kādus 8 gadus atpakaļ. Kauns un tupums.
aušana var būt ne tikai vaļasprieks, bet arī nest labumu - piemēram, līdzēt apģērbt sevi/ģimeni un kā maiņas līdzeklis gadījumā, ja naudas/preču sistēma beigs pastāvēt. Visādi labi.
es arii gribu aust, bet nezinu kur, iznemot persiju, turciju un iraaku.
bet gan jau ka var arii sheit. tev maajaas taas stelles?
oj dalja manas beerniibas pagaaja sarkanas spuldzes apspiideeta. ar teevu taisiijaam visaadus eksperimentus, man jau dikti patika. kur palika visi tie aparaati, tas tik eiropas savieniibai zinaams.
un vairs ar nav tie forshie fotopapiiri svema. tas man bija liels nosleepums, kas taa taada svema ir.
šis man atgādina filmu par gandiju. epizodi, kurā kinglsija tēlotais varonis sadrūvējies atgriežas no kaut kādas tur sapulces un uzrunā durvpriekšā satupušos mājas sieviešus - un ko jūs te sēžat? a nu fiksi aust!