4:56

Jaunākais

15.6.09 18:57

jaunākais spama pasaulē

( šeit )

13.6.09 09:27

aizvakar uz ielas, piemēram, atradām puķes. kādam no balkona nokritušas. šodien - smukos podos sastādītas, tās jau dzīvo mūsu virtuvē!

11.6.09 16:43

lasu lr satversmi un viss tajā šķiet tik skaidrs, saprotams, loģiks, cilvēcīgs un vienkāršs. un tajā pašā laikā - naivs un arhaisks.

11.6.09 13:36

čatojot ar klientu skaipā, pieķēru sevi pie domas, ka tomēr dīvains ir tas programmētāju humors. it kā jau var saprast, ka domāts joks, bet smiekli nāk tikai pašam.

taču mani mierina atmiņas no reizes, kad savu papu un viņa draugu (iekšējos apļos iesauktus par bitešēnu un dankešēnu) uz kādu jestru pasākumu, un visu ceļu man nācās klausīties, kā komponists ar diriģentu smejas do poterii pulsa par kādu partitūru, kurā neapšaubāmi vissmieklīgākā epozode esot bijusi apmēram 64. taktī, kur aiz la-bemol nez kāpēc nākot si-bekar. ir taču nenormāli smieklīgi, vai ne?

9.6.09 21:38

ēdu aplam vienkāršus rukolas salātus ar mocarellu, tomātiem un pesto, klāt piekozdams zosēnos ceptu rupjmaizi ar aitu biezpiena un jogurta maisījumu. virtuves izlietnēs mērcējas lielā tažīne, ko rīt no rīta ņemšu no ūdens ārā, iesvaidīšu ar eļļu un tad tik es gatavošu, tad tik es gatavošu!

8.6.09 22:04

skatos, tagad modē jauns eifēmisms "starptautiskie aizdevēji". ziņu portāli strādā kā reklāmas, maļot uz riņķi vienus un tos pašus jēdzienus, līdz vairs neviens vairs neuzdod jautājumus par to nozīmi un etioloģoiju. turpat arī ferndanda del karpio sarakstās ar neredzamajiem dakteriem, kas vienunakt atbrauc, izdara operāciju, bet no tā nekas nemainās. un latvijas valdība plāno paaugstināt nodokļus.

29.5.09 22:17

ja argentīnieši ar deflācijas stratēģiju noturējās 3 mēnešus, somi - sešus, un brazīļi - ja nemaldos, astoņus - tad mēs varētu uzstādīt rekordu - deviņus mēnešus! un tad lai sūdi sit pa ventilatoru, dibinam šo valsti pa jaunam. vēlā rudenī, aukstumā un badā. kā jau pieņemts šais platuma grādos.

28.5.09 18:56

aiz pārskatīšanās sodas vietā iedzēru tējkaroti sāls.

16.5.09 13:12

tā.

lai arī ielūgumā biju rakstījis, ka daudz ēdamā nebūs, sanāca tā, kā gu arī brīdināja - ēdamā bija pārāk daudz. pāris sieri, daži mango, trīs tortes (no kurām nevienu netaisīju es, toties visas mājās gatavotas), manis gatavota vakara nagla - žāvētas džambo dateles, ceptas ar parmasanam līdzīga siera pildījumu (nežēlīgi dārgs prieks, toties ellīgi garšīgi). tad vēl lieliskajā lidlā nopirku trīs lieliskus vīnus pa 2eur, un nakts vidū galdā cēlu milkšeiku. gu kūka, protams, sita pušu visu (varbūt vienīgi izņemot dateles). so far, so romantic.

taču tā nebūtu berlīne, ja ierastos tikai aicinātie viesi. kā zvana pie durvīm, tā pretim skatās kas nu kuro reizi - francūži, kanādieši, austrāļi, igauņi, latvieši, vācieši, vācieši, ..., kaimiņi, kam mūzika par skaļu, bet kas atsakās pievienoties ballītei tikai tāpēc, ka nākamā rītā agri esot jāceļas. ja šodien ir runa par "to kanādieti", tad visticamāk es nemaz tieši "to kanādieti" nemaz neievēroju starp tiem, ar kuriem nepārtraukti iepazinos un tiem, ar ko vislaik par kaut ko runāju. ar kbrgu šodien pārcilājām ieradušos viesu jautājumu, bet, nespēdami vienoties par lielāko daļu viesu identitāti, nonācām pie slēdziena, ka pasākums ir izdevies.

paŗí, paŗ... tfu, berļin, berļin!

14.5.09 22:30

kārtējais mazais berlīnes pārsteigums: uz viena no maziem un skaistiem dzelzceļa tiltiem notiek ballīte ar mūziku un ģeneratoriem - protams, lieki teikt, ka nelegāla. visi lēkā muzikas ritmā tā, ka tilts bailīgī šupojas līdz sagriežas galva. saulriets. pa apakšu brauc s-bāņi un signalizē. garām brauc menti un jautri uzpīpina.

14.5.09 13:03

un tas, ko viņi sauc par sour cream, nav ne tuvu līdzīgs skābajam krējumam. atkal kārtējais sāļais mīkstais sieriņš, kam pārmaiņas pēc iedots cits nosaukums.

13.5.09 08:18

šausmīgi sagribējās austeres. bet nezinu šeit nevienu, kas ne tikai mācētu tās nopirkt svaigas, bet arī mācētu tās atvērt.

12.5.09 20:13

turku tirgus. nepietiek ar to, ka tur viss ir garšīgi, tur viss ir arī lēti. septiņi citroni par vienu eiro! trīs kilo tomāti par diviem eiro! milzīga bunte rukolas vai piparmētru - 1 euro! divi kilo mango - 1 euro! kad lieta nonāk līdz olīvām un turku sieriem, pastām un delikatesēm, cenas, protams, aug. bet arī tad vēl 400g superīgāko olīvu asortī, marinētu zaļumos, var iegūt par 4 euro. pa ceļam vēl var dabūt paēst pusdienu par pusotru eiro, noklausīties bezmaksas džeza koncertu, gandrīz iegādāties milzu tažīni par 16 euro, - citiem vārdiem - piekraut somu tik pilnu ar viskautko garšīgu, ka nav ne mazākās jausmas, kā to tagad notiesāt.

2.5.09 11:40

aptiekā prasīju b vitamīnu ar magniju* - šie saka, vācijā tā nedara. vācijā lieto c vitamīnu ar cinku.

* magne b6

1.5.09 23:36

piecēlos ne pārāk vēlu, taču ar satraukumu iekšās. pirmaijs maijs, berlīne taču. kaut kā sazvanīju L., sarunājām satikties frīdrishainā pie viņa. tad nu tālāk ar A. un L. devāmies uz lielo maija parādi, taču berlīnē nekas nenotiek pēc pulksteņa. vienmēr ir kāds jāpagaida, vai vēl kāds jāsatiek. tad nu tādā garā mums bija jādodas uz vienu dzīvokli, kur pāris jaunieši gatavojās gājienam. tad ar visiem jauniešiem vēl jāgaida citi jaunieši, un tad tikai kaut kā pamazām jādodas uz metro, lai - bez biļetes, protams - brauktu uz mitti, sagaidīt parādi. poliči dikti jau visus uzmana, takš nav varas demonstrēšanas, un bez pārmērībām. un skaidrs jau, ka viņi ir kārtības sargi, nevis valsts varas iemiesojums. citgad pat uz formām likuši uzrakstus "esam tavi draugi". nu, labi, šogad tādu nebija. toties parādē bija mūzika, danči pilns ar skaistiem cilvēkiem, pilns ar frīkiem.

ieparādējām oranienštrāsē, un tur jau visas kefejnīcas, visi, kam nav slinkums, un arī daudzi citi izlikuši savu piedāvājumu uz ielas. citam tas ir koncerts, citam dīdžejs, citam pīrādziņi, citam divas plikpupainas trakules - t.s. performanču māksla. kā reizi pie tām trakajām sapratu, ka man vajag pusstundu nosnausties un, tā kā dzīvoju tak tepat ap stūri, plānu nekavējoši realizēju.

a kas tev deva... jau pēc desmit minūtēm caura miega basu dunas pavadījumā mani uzmodināja kāda daudz nopietnāka skaņa. sprādzieni. nuja, melnais bloks tepat gar manu māju iet un met spridzekļus policistiem virsū. a policisti tak tik mahājās, sak, ejiet garām, mēs jums ceļā nestājamies. bet nē, melnais bloks takš ne velti tos kokčikus taisījis, vajag takš likt lietā - un kāpēc ne tagad, vai ne? tā nu mana gulēšanas kāre bija pāri, sprādzienu pavadījumā fiksi ielocīju rukolas salātus ar kvarku, un, pa ceļam paķerdams pāris alus un bionādi, ko nest draugiem uz gorlitzerparku, ašā riksī devos uz nelegālo ballīti pašā parka galā. poličiem, kas sabraukuši berlīnē no teju visas vācijas, protams, bija svarīgākas lietas darāmas - nevainīgā ballēšanās tos īpaši neinteresēja. toties cilvēku ka biezs, pacilājoši ritmi, visi pauguri nosēti ar ļaudīm, kā skudras uz cukuru. tik ik pa laikam jānoiet pie dīdžejtelts un pie kāda skaļruņa jāpadejo, tad jāiet atkal pabaudīt saulriets. jo dejošana ar nekāda īpašā nesanāk, tāda spaidīšanās vien ir - nekad vēl tik spiedīgos apstākļos nebij dancots. un tā ka skandas uz ģeneratora enerģijas, proti, ne pārāk spēcīgas, tad vienīgais prieks ir mēģināt tās griezt uz savu pusi, kamēr prētējā pusē stāvošie tās atkal fiksi atgriež savā virzienā.

bet nu arī fantastiskā parka ballīte vienubrīd apnika, bija jau tumš, citur pilsētā norisinājās kautiņi, logu dauzīšana. bij tik jāiet uz to manu ielu, blakus mājās pagalmā jāielūkojas. a māja nav māja parastā, bet gan izbijis skvots, ko entuziasti saveduši kārtībā un pagalmā iebūvējuši ko neticamu - trīsstāvīgu konstrukciju ar balkoniem un lodžijām, šovakar visām pilnām ar dancojošiem ļaudīm. patiesībā, pilnām - tas būtu maigi teikts. ja man par šī pagalma 1. maija specifiku nebūtu stāstījuši, man nudien liktos, ka nav uz tiem balkoniem jākāpj. takš berlīnē viss notiek miera vējos, galvenais ir ballīte, galvenais ir brīvība, galvenais ir labi pavadīts laiks.

L. pa ceļam teica, ka berlīnē viņam patīk viss. lai uz kuru pusi skaties - patīk. lai kas notiktu - patīk. lai arī kas nenotiktu - patīk. un tad nu es bez garas domāšanas sapratu, ka man ir tāpat. nav, kur piesieties. jancīga sajūtiņa.

1.5.09 12:19

Latvijā aptuveni 40 cilvēki Rīgā šodien devās gājienā pa Brīvības ielu no Dailes teātra uz Esplanādi, prasot valdībai īstenot sociāli atbildīgu politiku, saglabājot pabalstus ģimenēm, bērniem un bezdarbniekiem...

...

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē piektdienas rītā ap 200 demonstrantu ievainoja 29 policistus, apmētājot viņus ar akmeņiem un pudelēm, un policija aizturēja 49 demonstrantus, ziņo BNS. Demonstrācijas dalībnieki arī dedzināja atkritumu urnas apmētāja ar akmeņiem un pudelēm tramvajus un automašīnas, un izsita stiklus autobusu pieturu nojumēs.

25.4.09 23:57

25. diena. process, ko jau biju pamanījis nedēļu pēc ierašanās berlīnē - proti, komforta zonas prasību sašaurināšanās un nojaukšanās - ir radījis zināmu iekšēju mieru. es izeju no dizaina/modes priekšmetu veikala noliktavas - manas pašreizējās mājvietas (paldies veikala īpašnieiem!) - uzsmēķēt vakara cigareti, lai palēninātu domu gaitu un kārtējo reizi atskārstu, ka vēl joprojām neticu, ka esmu pārvācies uz šo pilsētu. prom no mājām, līdz mielēm pazīstamās rīgas, drošās dzīves ar personisko automašīnu, nevarēdams pat pieļaut domu, ka arī veikala noliktava uz pāris dienām var būt pilnīgi pieņemams patvērums, kas nenoved fantastiskā stresa stāvokli, kādā - tagad skatoties atpakaļ - atrados visu pirmo nedēļu, saskardamies ar tik daudz jaunas informācijas vienlaicīgi, ka nejutu īstu vajadzību apakšveļu mainīt biežāk kā trīs dienās un no biksēm notīrīt kebabu vienmēr pilošās mērces atstātos traipus. tādi "sīkumi" vienkārši nespēja ietilpināties manā pārspriegotajā uzmanības apvārsnī, par ko vienīgais raksturojošais salīdzinājums ir pietiekami rupjš, ka to man kauns šeit rakstīt.

22.4.09 13:39

manska pietiek vislaik ņemties ar gada vārdiem un nevārdiem, dārgie valodnieki. iekļaujiet vārdus manska un vislaik savos oficiālajos sarakstos!

22.4.09 12:48 - nu arī es sāku šādus saņemt

Dear Friend,

Kā jums šodien? Ceru, ka liels.

(...)

21.4.09 20:58

cepu pankūkas (2x mūžā) - sanāca tīri garšīgas, jo ar visādām foršām garšvieliņām man patīk niekoties. ja es strādātu virtuvē, mans amats varētu saukties - garšvielnieks. citi tik maisītu, ceptu un vārītu, bet es tikai te šķipsniņu muskatrieksta, tur nedaudz kurkumas, te pierīvēt nedaudz parmazāna, tur piešaut pētersīlīti. un, ja man iegadītos agrā rīta maiņa, es ietu uz tirgu pēc produktiem, ko man tik ļoti patīk darīt. lai arī man nav ne mazākās sajēgas, ko un cik kuram ēdienam vajag, es protu radīt iespaidu, ka es par proporcijām un attiecībām zinu visu. jā, paldies, divi kilo būs gana... nu, labi, lai iet divarpus, bet tad jums jānolaiž cena. kāda bauda, draugi!

21.4.09 16:52

jau mēnesi man uz e-pastu pienāk politiski uzsaukumi par 1. maija demonstrācijām argentīnā...

20.4.09 20:52

ja jau - tad jau. promo.kamaz

20.4.09 20:42

biju uz pirmo jogas nodarbību kroicbergas pašā sirdī, un pat te (pat te!) uz jogu nāk nevis dredaini jaunieši, bet tādas pašas tantes ar rozā lipsticka uzkrājumiem mājās.

19.4.09 11:05

tā, taga fiksi apgriezt matus un uz mauerparku!

18.4.09 19:45

izvilku k uz pabraukāšanos un tas viss beidzās ar to, ka aizmināmies līdz velnakalnam, uz kura dzīvo veca amerikāņu bāze ar baltām bumbām. pašā augšējā bumbā, astotajā vai devītajā stāvā, es runāju, bet mana balss skanēja man aiz muguras. neesmu savā mūžā atradies dīvainākā akustiskā telpā.

14.4.09 18:19

līdz šim, šķiet, nebiju pievērsis uzmanību tam, ka, ja rīgā visģeķīgākie ir autobraucēji, riteņbraucēji ir vidēji nešpetni (pret autobraucējiem un arī pret iebiedētajiem gājējiem) un gājēji ir vienīgie daudz maz pieklājīgie, tad šeit ir tieši otrādi: autobraucēji ir paši maigākie un mīlīgākie, kas pie mazākās izdevības apstājas, izkāpj un atvainojas, riteņbraucēji ir mazāk pieklājīgi, taču arī ir tīri ciešami, taču gājēji ir velna izdzimteņi! tikko kā tie nedabū priekšroku, tā krata dūres un kliedz pa diviem kvartāliem, un ja velobraucējs brauks pār sarkano, tad tas dabūs spērienu pa aizmugurējo riteni vai, labākajā gadījumā, sev veltītas lamas.

13.4.09 22:01

you look twoderful threenight. you never looked that lovely befive, - said the creninder of the US constithreesion.

(inflationary language on youtube)

13.4.09 21:31

zied ievas un ir silts! pasaule iet uz galu...

12.4.09 09:42

kā jums liekas, ar aktivēto ogli var nokrāsot olas?

vēl man ir tikai kuņģa pilieni, antibiotikas un avokado eļļa. nav ne briljantzaļā, ne kastelānī. drat!

11.4.09 21:26

tfu-tu vells, to istabu, uz ko es ļoti cerēju kroicķelnē, nedabūju, jo puisieši, redz, pēc ilgām pārdomām izdomājuši, ka tomēr labāk gribot dzīvot ar meitieti. līdzsvaram, ibio. divus mēnešus, johaidī.

nākamais, uz ko, lūdzu, visi turiet īkšķus, ir istaba uz paralēlas ielas pašai labākajai kreuzbergas ielai, visu vasaru, liela istaba ar balkonu, kopā ar trim bio-frīkiem veģetāriešiem gender-benderiem. kaut nu izdotos, kaut nu izdotos, kaut nu izdotos!

bet varbūt bija arī jēga divas dienas paņemt brīvas no tā nepārtrauktā dzīvokļa jautājuma - kopā ar nūdistiem, puslikām omēm, daudzbērnu ģimenēm un pankiem pasauļoties tīrgartenā, neko nedarīt un nomierināties, uzsūkt pilsētu sevī. kā reizi, nomierinošo līdzekļu devu jau esmu samazinājis uz pusi.

mīnusi pagaidām ir tādi, ka nevaru atrast kediņas (esmu izvēlīgāks pr anglijas karalieni), un atskārta, ka diemžēl gardie ēdieni no somāliešu ieskrietuves NIL manai māgai neiet pie sirds (lai arī kur viņai tā sirds nebūtu). vai nu mērces vainīgas, vai eļļā ceptie tofu, nez. toties marokāņu ēstuves tažīnēs gatavoto kuskusu ar dārzeņiem es vienkārši mīlu par visiem trim eiro, ko tas maksā, un lavašu par brīvu. vēl viens neliels mīnuss ir mana wunderschones Fahrrad cietais beņķis, ko sāku izjust jau pārāk sāpīgi. bet, nu, tas - īsumā - ir arī viss.
Powered by Sviesta Ciba