tā.

lai arī ielūgumā biju rakstījis, ka daudz ēdamā nebūs, sanāca tā, kā gu arī brīdināja - ēdamā bija pārāk daudz. pāris sieri, daži mango, trīs tortes (no kurām nevienu netaisīju es, toties visas mājās gatavotas), manis gatavota vakara nagla - žāvētas džambo dateles, ceptas ar parmasanam līdzīga siera pildījumu (nežēlīgi dārgs prieks, toties ellīgi garšīgi). tad vēl lieliskajā lidlā nopirku trīs lieliskus vīnus pa 2eur, un nakts vidū galdā cēlu milkšeiku. gu kūka, protams, sita pušu visu (varbūt vienīgi izņemot dateles). so far, so romantic.

taču tā nebūtu berlīne, ja ierastos tikai aicinātie viesi. kā zvana pie durvīm, tā pretim skatās kas nu kuro reizi - francūži, kanādieši, austrāļi, igauņi, latvieši, vācieši, vācieši, ..., kaimiņi, kam mūzika par skaļu, bet kas atsakās pievienoties ballītei tikai tāpēc, ka nākamā rītā agri esot jāceļas. ja šodien ir runa par "to kanādieti", tad visticamāk es nemaz tieši "to kanādieti" nemaz neievēroju starp tiem, ar kuriem nepārtraukti iepazinos un tiem, ar ko vislaik par kaut ko runāju. ar kbrgu šodien pārcilājām ieradušos viesu jautājumu, bet, nespēdami vienoties par lielāko daļu viesu identitāti, nonācām pie slēdziena, ka pasākums ir izdevies.

paŗí, paŗ... tfu, berļin, berļin!