25. diena. process, ko jau biju pamanījis nedēļu pēc ierašanās berlīnē - proti, komforta zonas prasību sašaurināšanās un nojaukšanās - ir radījis zināmu iekšēju mieru. es izeju no dizaina/modes priekšmetu veikala noliktavas - manas pašreizējās mājvietas (paldies veikala īpašnieiem!) - uzsmēķēt vakara cigareti, lai palēninātu domu gaitu un kārtējo reizi atskārstu, ka vēl joprojām neticu, ka esmu pārvācies uz šo pilsētu. prom no mājām, līdz mielēm pazīstamās rīgas, drošās dzīves ar personisko automašīnu, nevarēdams pat pieļaut domu, ka arī veikala noliktava uz pāris dienām var būt pilnīgi pieņemams patvērums, kas nenoved fantastiskā stresa stāvokli, kādā - tagad skatoties atpakaļ - atrados visu pirmo nedēļu, saskardamies ar tik daudz jaunas informācijas vienlaicīgi, ka nejutu īstu vajadzību apakšveļu mainīt biežāk kā trīs dienās un no biksēm notīrīt kebabu vienmēr pilošās mērces atstātos traipus. tādi "sīkumi" vienkārši nespēja ietilpināties manā pārspriegotajā uzmanības apvārsnī, par ko vienīgais raksturojošais salīdzinājums ir pietiekami rupjš, ka to man kauns šeit rakstīt.