A. Klēvers
TĀ VIŠ I...

Kad mēs bi joun un šnābs bi lēts,
Un televīzer skaidrāk rāde, -
Ta gan tāds briesems nenotiek,
Kas tik dikt veselībe skāde.

Nu jūs zin, ka loukes kultūr
Pa ab gal tagad iekše štopes,
Bet kas pa vecam dzers aiz stūr,
To vaņģes un pe koun stab klopes.

Es nupat atnācs bi no dārb
Un bišķiņ atlaides uz dīvan,
Ka edrāž siev un uzsouc skārb,
La es pa fiksam sakop sivan,

Jo šovakar uz koncert klube
Mums jāiet, vo tur lūst vo plīst, -
Cik tas i trak, ka beidzame laike
Mēs joune māksl nepazīst.

Mūs klubs bi pills, knap dabe viets,
Viss kaimiņ klāt, pat viens otrs svešs.
Uz skatuv tik pulk drāts i savilkts,
Ka sētstvide, kad žout grib veš.

Un ta viņ nāc un ta lik vaļe! ...
Zin, šitāds dumps vis nav pa jok, -
Pa priekš plīs rūts, ta aizkar zaļe,
Un peicāk nobir laps no kok.

Es tik rītpūs atsāk dzirdet,
Siev laikam rūdīts, - tam nekas,
Bet no tās reizs mums a to māksl
Vairs īst lab kope nesapas.