kauns un miers
domājot par to, vai man ir kauns par slaktera performanci un, ja ir, tad no kā un par ko tieši, tad pēc pāris munūšu rakņāšanās ar prieku atskārtu, ka jau ilgāku laiku esmu pilnīgi mierīgs gan par krīzi, gan par slakteri, par imf, par valsts nozagšanu un par valsti vispār. ja tagad psiho mani vecāki, tad es izpsihojos pirms gada. tagad ir miers.
miers un atziņa, ka dzīvojam ellīgi interesantā laikā.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: