es toreiz apbrīnoju cilvēku mieru pekinā, kad, lietum pārvēršoties plūdos, cilvēkos satraukuma nebija vai arī to nevarēja pamanīt. vismaz tie, kas līdz ceļiem ūdenī pieturā gaidīja autobusu, izskatījās aplam mierīgi. tāpat arī taksists, kas, ūdenim smeļoties mašīnā, veda mani uz pekinas otru galu.

mums arī drīz tā būs. tikai skāde viena - jāpārbūvē rīgas kanalizācijaa un notekūdeņu sistēma.