tāpēc jau arī es saku, ka universāla metode. nemāku spriest par madonnas pavadošo zēnu grupu, bet stage dance es arī vērtēju pēc tās niansētības un šo nianšu spēju man kaut ko pateikt. "labs savā žanrā" nenozīmē neko, jo žanrs nenosaka skaļumu un nediktē to, cik vēstījumam jābūt pildītam ar jēgu, taču žanrs nosaka formu, un skaņu telpā taču pašlaik ir tiiik maz vēstījumu, kas pārspļauj "tu mani pameti, maita" vai "es gribu, lai tu mani mīli", ka es cerēju, ka, ja arī dziesmusvētkos ievieš pop-mūzikas tādu kā iespraudumu, tad dara to ar nodomu, ka konkrētā pop-mūzika spēj kaut ko pateikt, nevis tikai apmierina daļas auditorijas patiku uz vidējas kvalitātes kompozīcijām, kurām lielais jauniešu kopkoris sliktās apskaņošanas dēļ bija pilnīgi lieks, un kurām aizdomīgi līdzīgas vispār katru dienu var dzirdēt radio.