koristi jau vispār baisi noguruši vakar bijuši - pēdējās dienas pa 8 stundu mēģinājumiem + ģenerālmēģinājuma eksplozija = balsis zudušas un tā. :)
jā. pēcgarša joprojām. ar siltumu krūtīs. un atceroties Stephan Leek, atkal uz neapzinātu asarošanu nesas acis.

un tev taisnība par to, ka ideja šajā gadījumā ar dvēseli pilna tāpēc dzīva.

PS. Režija bija Pakalniņam nevis Prauliņam (lūdza precizēt blakus esošais režisors) :)