man atkal bija tā, ka es uz riteņa šķērsoju gājēju pāreju pie triangula bastiona un sākot otro joslu man viens brauc pa taisno virsū. es tā izaicinoši vēl pavirzu riteni viņam virsū, bet tas turpina braukt. kad viņš mab bija priekšā uz gājēju pārejas es ņēmos lamāties visādiem vārdiem, bet viņš teica, mīļais cilvēk, gājēju pāreja ir priekš gājējiem. tad es teicu, nu labi, es nokāpšu no riteņa, un nokāpu, un viņš teica, nu labi, es pabraukšu atpakaļ, un pabrauca atpakaļ, tādējādi dodot man ceļu. es šķērsoju g.p. riteni stumjot un viņš turpināja savas gaitas. es pēc tam braucu tālāk un vēl igli sev teicu, es slikti uzvedos, es slikti uzvedos. tāda šķērma dūša bija, ka es viņu nolamāju, bet viņš tā laipni man atbildēja.