izlasīju tikai tagad, tāpēc tāds novēlots komentārs. Tev vienkārši gadās un ļaujas tajos hiperātrajos tieši tādi kā Tu, ar tādu pašu nedaudz izsamisušu (vai kretīnisku) uzstādījumu. un tāpēc liekas, ka Tu vari tikai tā vai ka vispār ir tikai tā. vilki guļ ar vilkiem, stirnas ar stirnām, un neiemīl, un nesatuvinās. bet kad vilks iemīlas stirnā, kas viņu negrib, tad pasaule maina krāsa. varonīgi izciestai vientulībai un tāpat arī monogāmijai ir baigais spēks.

aura - kaut kāda totāla atsvešinātība, tāda kā Tevis rakstītā ilustrācija. nafig vajadzēja iet.