ai, nu, bet es neesmu radīts dzīvošanai laukos, kur būtu (vismaz tuvumā) i vecāki, i mājas, i daba, vismaz vēl ne. un pat rīga man patīk, ar visu savu anahronismu un fiskālo un monetāro un pa reizei kulturālo nabadzību, bet mani tik traumējošajam visuresošajam marasmam, no kura tomēr izvēlos bēgt, nav nevienas citas alternatīvas