bet neskatoties uz visu, šodienai ar realitāti ir cietā sakabe. laiks liekas plūstam normāli un katra minūte ierakstās un izrakstās darba uzskaites katalogā. maziem gaismas stariem kā kāda pasaku tūkstoškāja tievajiem taustekļiem es saistos ar lietām un domām, ik pa laikam kā hidra veicot elegantus māņus tvarstījienus, vai vienkārši neveiklas kustības neprecīzi aprēķinātu leņķu dēļ. es esmu manas veiksmes un neveiksmes. es esmu mans vīrišķais un mans sievišķais. esība izplājusies pa ādas virsmu un veras uz iekšu, uzmanot vajadzīgos kontaktus un slēdzot darījumus par energoapgādi čakrām, lai tik viss ritētu uz priekšu, uz priekšu, uz priekšu. ak, nosvērtā lēnprāte.