rezumē
saskaņā ar apņemšanos sarakstu uz šo gadu, rezultāts sekojošs:


- iemācīties laikus pabeigt iesākto,
rezultāta nekāda īpašā nav. toties esmu puslīdz sapratis, ko varu un cik uz sevi drīkstu paļauties. mazāk solu to, ko nevaru izpildīt, lai arī kā gribētos parādīt sevi no labākās puses un būt supervaronim.

- tikt vaļā no dažām dumām atkarībām,
izgāšanās! komentāru nebūs.

- iemācīties seksu neizmantot tukšumu lāpīšanai,
kā brīžiem, bet drīzāk nē nekā jā. jāsaka, ir arī mazāk tukšumu, ko lāpīt, taču skaidrs ir tas, ka tā lieta man ļoti patīk un interesē, un dažkārt man atņem vairāk enerģijas, nekā es to vēlētos. skat. arī punktu par atkarībām ;)

- iemācīties piedot vēl vienam cilvēkam,
done! varu ar sevi palepoties! ne uz vienu neturu ļaunu prātu un vispār esmu kļuvis daudz imūnāks pret negatīvām emocijām.

- kļūt drusku disciplinētākam un beigt sēdēt uz veciem lauriem,
šis gads man bijis kā ledains ūdens prāta tīrībai. ir man kristalizējies, ko gribu tuvākajā nākotnē darīt, ir arī atgriezusies sapratne un - galvenais - vēlēšanās vairāk lasīt, un, lūk, tepat arī vēlēšanās mācīties.

- līdz galam sadakterēt savu iekšējo pasauli, lai nav par to vairs vispār jādomā,
varētu teikt, ka pašlaik stāvoklis ir stabils, taču ne tuvu ne ideāls. lielāka stresa un pusgulētu nakšu iespaidā mani šad tad nomāc nepatīkamu sajūtu viļņi, reiboņi un riebīgi svīdoņi, gremošanas problēmas, nespēks un nepamatots nemiers un satraukums pa vakariem.

- un beidzot atrast sev kādu normālu džeku(!),
mans kreisas plecs jau nospļaudīts slapjš un visi koki noklapēti! džeks ir. normāls ir. patika abpusēja. cerams, ka uz kādu laiku uzkavēsies ;)

- un daudz vairāk meditēt,
daļēji. (ja godīgi - ļoti daļēji.) lai arī ķīnas pieredze man devusi šādas tādas atbildes un iespējas, tikpat daudz arī jaunus izaicinājumus. jo īpaši tad, kad pašsajūta normalizējas, motivāciju meditēt atrast daudz grūtāk.


***


kopējā bilance noteikti ir pozitīva, ja vien neņem vērā decembrī pie manis atgriezušos emocionālo labilitāti. veselu gadu esmu - man liekas - visai veiksmīgi nostrādājis jaunajā darbavietā, sāk parādīties kaut kāda izpratne, ko nozīmē saņemt regulāru algu, ar kuru pietiek līdz nākamajai, un ko arī nozīmē maksāt kredītu un dzīvot ar (bļe!) konstantu iztrūkumu kredītkartes bilancē. prāts gan pie manis lēnām atgriežas, un pēdējo divu mēnešu laikā sāku realizēt labo apņemšanos ietaupīt, kas gan - kā izskatās - izkūpēs manos jaunajos plānos pārveidot dzīvokļa viesistabu. jau tā esmu apaudzis ar jaunām lietām (un nevilšus esmu noorganizējis vēl dažu jaunu gadgetu iegādi tuvākajā laikā), kas mani kopumā dara tramīgu, bet daži jauni notikumi ziemassvētku laikā likuši man vismaz saprast, cik tālu esmu novirzījies no pamatvērtībām (kas tās tādas?). nuja! tas arī ir par to seksu un ielāpiem. tagad lāpos ar visādām ierīcēm un - kauns kauns kauns! - pirmoreiz dzīvē sapratu, kā iepirkšanās kalpo par grūtsirdības ielāpu.

bet par tām pamatvērtībām... manas jaunās attiecības ar m., kas solās nebūt vieglas (taču kurš man solīja, ka dzīvē būs viegli?), jau pēc pirmajām trim tikšanās reizēm man nākušas ar pāris atklāsmēm un dažiem atgādinājumiem. piemēram, man pēkšņi kā acis atvērās par tām mantām - es vienudien akurāti līdz miskastei aiznesu divus maisus ar krāmiem, kas jau dienas beigās bija laimīgā kārtā savākti. un, lai arī cilvēku savstarpējās attiecības un komunikācija man vēl joprojām ir pilnīgs kosmoss, mans pirmais uzdevums jaunajā gadā būs iemācīties neko no cilvēkiem (un attiecībām) nesagaidīt. un vēl - kāda svētība, ka es to zinu jau mūsu attiecību sākumā! - man vajag sevi nodarbināt ar kādu aizraušanos un vairāk komunicēt ar draugiem, jo viņš nav tas cilvēks, kurā es sameklēšu visu, un man tiešām visu no viņa nemaz nevajag, es gribu saglabāt telpu mūsu starpā, lai man būtu vieglāk saglabāt vēsu prātu un neapmaldīties pašam savos izdomājumos, kas man tik viegli raisās un kurus vēl man tik grūti kontrolēt.

last but not least, šie ziemassvētki ieies manā personīgajā vēsturē ar šoku, kas līdz manai apziņai vēl nav nolaidies. par to, ja vispār rakstīšu, tad noteikti ne ātrāk kā... nu... nezinu. vēlāk.


***

uhh.. tad nu tagad par to nākamo gadu:

1) tikt galā ar ziemassvētku šoka jutājumu. satikt pāris cilvēkus.
2) doties uz kādām ārzemēm mācīties
3) iemācīties no cilvēkiem neko nesagaidīt

un - lai arī tas varbūt izklausās dīvaini - man pagaidām liekas, ka tas jau būs gana daudz. visam pārējam man visi nepieciešamie priekšnosacījumi ir jau tagad, atliek tikai rīkoties.