jebšu nē, tā īstenībā nav vienkārša grūtsirdība, kas mani apciemo šonedēļ. kāds man kādreiz sazvērnieciski vaicāja - tik sazvērnieciski, kā vīrs melnā otram vīram melnā), tik sazvērnieciski, ka jautājuma vietā izmantoja auksiliāro formu, taču varbūt man tikai tā likās...

vai es pazīstu visas pasaules skumju sajūtu...

es savā iekšpsē nupat skatos, un no visiem ekrāniem man pretim skatās skumjas. tās nekur manī neatbalsojas, tās tikai atnāk, piesakās un aiziet. tā, it kā iezkniebj caurumu manā biļetē, un "paldies par apmeklējumu", manī paliek skumjš un pašpietiekams miers, jebšu drīzāk... sazvēriniecisks prieks.